Dzimis Rīgā, Vidzemes guberņas sekretāra ģimenē. No 1778. līdz 1783. gadam mācījās Rīgas Doma skolā. No 1784. līdz 1786. gadam studēja filozofiju un jurisprudenci Jēnas Universitātē, vēlāk Heidelbergas Universitātē. 1789. gadā iecelts par Sanktpēterburgas kadetu korpusa pasniedzēju. 1793. gadā izdeva ceļvedi pa Sanktpēterburgu Gemählde von St. Petersburg. 1799. gadā iecelts par lielkņazieņu skolotāju, 1809. gadā tika iecelts par lielkņazu Nikolaja Pavloviča un Mihaila Pavloviča politekonomikas pasniedzēju. Pamatojoties uz lielkņaziem nolasītajām lekcijām 1815. gadā franciski izdeva populāro politekonomijas mācību grāmatu Cours d'économie politique ou exposition des principes qui déterminent la prospérité des nations. Tajā bija izteiktas tiem laikiem drosmīgas idejas, popularizējot un kritizējot Ādama Smita mācību. Šī iemesla dēļ to netulkoja krieviski un iesākumā bija populārāka Rietumeiropā nekā Krievijā.
- Gemählde von St. Petersburg. 2 daļās, Hartknoch, Riga, 1794. (Bd. 1., Bd. 2.)
- Cours d'économie politique ou exposition des principes qui déterminent la prospérité des nations., St. Petersburg, 1815.
- Statistische Übersicht der Statthalterschaften des russischen Reichs nach ihren merkwürdigsten Kulturverhältnissen. Riga, 1795.
- Historisch-statistische Gemälde des russischen Reichs., Riga, 1797—1803.
- Rußland unter Alexander I., St. Petersburg, 1803—1811.
- Le revenu national considéré sous un nouveau point de vue., citu rakstu starpā, 1819.
- Considérations sur la nature du revenu national., Paris, 1824, vāciski — Halle 1825.
- Zur Kritik des Begriffes vom Nationalreichtum., Sankt Petersburg, 1827.
