Heinrihs fon Štorhs

Vikipēdijas lapa
Heinrihs fon Štorhs
Heinrich von Storch
Андрей Шторх
Heinrihs fon Štorhs
Personīgā informācija
Dzimis 1766. gada 18. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Rīgas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1835. gada 1. novembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Pēterburgas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās ekonomists

Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (vācu: Heinrich Friedrich von Storch, krievu: Андрей Карлович Шторх; dzimis 1766. gada 18. februārī, miris 1835. gada 1. novembrī) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijas Impērijā. Pēterburgas zinātņu akadēmijas viceprezidents (no 1830. gada līdz 1835. gadam), slepenpadomnieks, masons.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā, Vidzemes guberņas sekretāra ģimenē. No 1778. līdz 1783. gadam mācījās Rīgas Doma skolā. No 1784. līdz 1786. gadam studēja filozofiju un jurisprudenci Jēnas Universitātē, vēlāk Heidelbergas Universitātē. 1789. gadā tika iecelts par Sanktpēterburgas kadetu korpusa pasniedzēju. 1793. gadā izdeva ceļvedi pa Sanktpēterburgu Gemählde von St. Petersburg. 1799. gadā tika iecelts par lielkņazieņu skolotāju, 1809. gadā tika iecelts par lielkņazu Nikolaja Pavloviča un Mihaila Pavloviča politekonomikas pasniedzēju. Pamatojoties uz lielkņaziem nolasītajām lekcijām 1815. gadā franciski izdeva populāro politekonomijas mācību grāmatu Cours d'économie politique ou exposition des principes qui déterminent la prospérité des nations. Tajā tika izteiktas tiem laikiem drosmīgas idejas, popularizējot un kritizējot Ādama Smita mācību. Šī iemesla dēļ tā netika tulkota krieviski un iesākumā bija populārāka Rietumeiropā nekā Krievijā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gemählde von St. Petersburg. 2 daļās, Hartknoch, Riga, 1794. (Bd. 1., Bd. 2.)
  • Cours d'économie politique ou exposition des principes qui déterminent la prospérité des nations., St. Petersburg, 1815.
  • Statistische Übersicht der Statthalterschaften des russischen Reichs nach ihren merkwürdigsten Kulturverhältnissen. Riga, 1795.
  • Historisch-statistische Gemälde des russischen Reichs., Riga, 1797—1803.
  • Rußland unter Alexander I., St. Petersburg, 1803—1811.
  • Le revenu national considéré sous un nouveau point de vue., citu rakstu starpā, 1819.
  • Considérations sur la nature du revenu national., Paris, 1824, vāciski — Halle 1825.
  • Zur Kritik des Begriffes vom Nationalreichtum., Sankt Petersburg, 1827.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.