Ektors Berliozs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hektors Berliozs)
Jump to navigation Jump to search
Ektors Berliozs
Hector Berlioz
Berliozs ap 1855. gadu
Berliozs ap 1855. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1803. gada 11. decembrī
Lekotsentandrē, Francijas Pirmā republika (tagad Valsts karogs: Francija Izēra, Francija)
Miris 1869. gada 8. martā (65 gadi)
Parīze, Francijas Otrā impērija (tagad Karogs: Francija Francija)
Paraksts Hector Berlioz Signature.svg
Profesionālā informācija
Žanrs romantisma mūzika, opera, simfonija

Ektors Berliozs[a] (franču: Hector Berlioz, izrunā: [ɛk.tɔʁ bɛʁ.ljoz], dzimis 1803. gada 11. decembrī, miris 1869. gada 8. martā) bija franču romantisma mūzikas komponists, diriģents un mūzikas kritiķis. Viņš bija viens no izcilākajiem 19. gadsimta komponistiem. Starp slavenākajiem Berlioza darbiem ir “Fantastiskā simfonija”, episkā opera “Trojieši” (Les Troyens), rekviēms Grande messe des morts un dziesmu cikls Les nuits d’été.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ektors Berliozs ir dzimis 1803. gada 11. decembrī ārsta Luī Berlioza un viņa sievas ģimenē mazā pilsētiņā Lekotsentandrē, kas atrodas pie Savojas Alpiem, starp Lionu un Grenobli. Divpadsmit gadu vecumā Ektors Berliozs izlasīja liroepikas darbu “Eneīda”, spēlēja flautu un komponēja savus pirmos mūzikas darbus.[1]

1821. gadā, 17 gadu vecumā, viņš Parīzē sāka studēt medicīnu. Parīzes konservatorijas bibliotēkā, iepazīstoties ar Kristofa Vilibalda Gluka operu partitūrām, Ektors Berliozs nolēma turpināt studijas Parīzes konservatorijā. 1830. gadā viņš ieguva Romas prēmiju par kantātes “Sardanapals” komponēšanu. Līdz tam viņš jau bija radījis vairākus operas “Fausts” skatus, kas vēlāk, 1845. gadā, tika iekļauti operā “Fausta pazudināšana”, kā arī vēlāk slaveno darbu “Fantastiskā simfonija” (Symphonie fantastique). Līdz 1832. gadam Ektors Berliozs dzīvoja Romā, Pāvesta valstī, kur komponēja skaņdarbu “Lelio jeb Atgriešanās dzīvē”, kas ir kā “Fantasiskās simfonijas” turpinājums, bet tad atgriezās Parīzē.

1833. gadā Ektors Berliozs apprecējās ar Heriotu Smitsoni, kas bija viņa mūza jau iepriekš, komponējot “Fantastisko simfoniju”.

Berliozs nomira 1869. gada 8. martā, 65 gadu vecum, apglabāts Monmartras kapsētā Parīzē.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vārds atveidots pēc franču īpašvārdu atveidošanas noteikumiem. Latviešu avotos nereti viņa vārds atveidots arī kā Hektors Berliozs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture, 1930. 338. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]