Henrijs Noriss Rasels
| ||||||||||||
|
Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell, dzimis 1877. gada 25. oktobrī, miris 1957. gada 18. februārī) bija ASV astrofiziķis. Viņš izveidoja vienu no pirmajām zvaigžņu evolūcijas teorijām, kā arī pirmais noteica ķīmisko elementu sastāvu Saules atmosfērā. Viņš arī izvērtēja Visuma ķīmisko elementu sastāvu un vēl pētīja saistību starp zvaigžņu spektriem un to starjaudu.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1900. gadā beidza Prinstonas Universitāti. No 1903. līdz 1905. gadam stažējās Kembridžas observatorijā. 1905. gadā Prinstonā stājās Čārlza Janga vietā. No 1912. līdz 1947. gadam bija Prinstonas Universitātes astronomiskās observatorijas direktors. 1913. gadā neatkarīgi no dāņu astronoma Eināra Hercšprunga izveidoja diagrammu, kas sasaistīja kopā zvaigžņu raksturlielumus (Hercšprunga—Rasela diagramma). 1913. — 1914. gadā noformulēja zvaigžņu evolūcijas koncepciju, saskaņā ar kuru zvaigznes galvenais enerģijas avots ir gravitācijas saspiešanās. 1920-to gadu vidū Rasels pārskatīja savu teoriju, iesakot citu zvaigžņu enerģijas avotu. Evolūcijas gaitu nosaka nepārtraukta zvaigznes blīvuma izmaiņa no pārmilžiem pa milžu atzaru līdz A un B klases zvaigznēm (sakaršana), un tālāk pa punduru atzaru caur Saules tipa zvaigznēm līdz sarkanajām pundurzvaigznēm (atdzišana). 1925. gadā tika apbalvots ar Katrīnas Brūsas medaļu. No 1947. līdz 1952. gadam strādāja Harvardas observatorijā.
Rasela vārdā ir nosaukta mazā planēta (1762 Russell), kas tika atklāta 1953. gada 8. oktobrī, kā arī triecienkrāteris redzamajā Mēness pusē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Biogrāfiskie dati». SNAC.