Henriks Danusēvičs

Henriks Danusēvičs Personīgā informācija Dzimis 1957. gada 2. aprīlī (67 gadi) Nodarbošanās sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis

Henriks Danusēvičs (dzimis 1957. gada 2. aprīlī) ir Latvijas sabiedriskais darbinieks, Atmodas laika aktīvists, vēlāk — ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

Dzīvesgājums

1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri Ritu Zūsmusu, vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) starp Vāciju un Latviju (par jaunatnes apmaiņu).

1988. gadā kopā ar līdzdomātājiem matemātiķi Agni Andžānu, fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci Dzintru Paegli, vēsturnieku Andri Tomašūnu un vēlāko izglītības ministru Andri Piebalgu iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas izglītības augstos standartus.

Piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti (Ivara Godmaņa vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas komjaunatnes Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un talantīgāko jauno mākslinieku (Mārtiņš Heimrāts, Juris Putrāms) iesaisti to izveidē. Par aktīvu darbu LTF tika padomju varas iestāžu represēts, ierosinot milicijas izmeklēšanu.

No 1989. gada iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju.

LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada vēlēšanās Rīgas Domē, kurā atbalstīja Andra Teikmaņa ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un Andreja Inkuļa par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. Ņemot vērā Henrika Danusēviča pašaizliedzību tirgotāju aizstāvēšanā pret varas pārstāvju patvaļu un aktivitāti tirdzniecības vides normalizēšanā, 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva izteiktu balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās.

1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs Romāns Mežeckis).

1972.-1980. gados mācījās Aizrobežu mākslas muzeja direktores Ausmas Belmanes Jauno mākslas draugu pulciņā. 1985.-1987. Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1990.-1991. gadā Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs Augusts Sukuts) direktors, 1990. gada Berlīnes festivālā sadraudzējās ar izcilo krievu režisoru Eldaru Rjazanovu. 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar Aleksandra Laventa atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. Par loteriju “Ars” bija populāra mīkla: “Kas tas ir? Liela ļaužu masa, papīrīti kasa.“

No 1982. gada darbojas ar tulkošanu. Sākotnēji vadīja ārzemju tūristu grupas, pēcāk tulkoja daiļliteratūru (pazīstamākais Morisa Leblāna stāsti par Arsenu Lupinu) un zinātniski-populāro literatūru žurnālam “Latvijas Tirgotājs”.