Henriks Danusēvičs
| ||||||||||
Henriks Danusēvičs (dzimis 1957. gada 2. aprīlī) ir Latvijas poļu[1] sabiedriskais darbinieks, Atmodas laika aktīvists, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija LĻKJS Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.[2] Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā, 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos par jaunatnes apmaiņu starp Vāciju un Latviju. Piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti (Ivara Godmaņa vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas komjaunatnes Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un jauno mākslinieku (Mārtiņš Heimrāts, Juris Putrāms) iesaisti to izveidē. 1989. gadā iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju.
LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada Rīgas Domes vēlēšanās, kurā atbalstīja Andra Teikmaņa ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un Andreja Inkuļa par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. 1990.-1991. gadā bija Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs Augusts Sukuts) direktors, 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar Aleksandra Laventa atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. 1992. gadā nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs Romāns Mežeckis). 1993. gadā kopā ar matemātiķi Agni Andžānu, fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci Dzintru Paegli, vēsturnieku Andri Tomašūnu un vēlāko izglītības ministru Andri Piebalgu iedibināja Ata Kronvalda fondu ar uzdevumu attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas izglītības augstos standartus. 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas atjaunošanas sapulcē ieguva balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās.
Sadarbība ar VDK
[labot | labot pirmkodu]1999. gada 27. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda, ka Henriks Danusēvičs nav bijis VDK informators un nav sadarbojies ar VDK.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Svešie vai savējie? Aprit 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa la.lv 2018. ɡada 7. oktobrī
- ↑ Komjaunatnes kalums — nezūdošs tvnet.lv 2005. gada 3. novembris
- ↑ Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, tiesnese Beatrise Tālere
|