Andris Tomašūns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andris Tomašūns

Dzimšanas dati 1958. gada 20. decembrī (58 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Tautība Latvietis
Profesija Vēsturnieks
Augstskola Latvijas Universitāte

Andris Tomašūns (dzimis 1958. gada 20. decembrī) ir latviešu vēsturnieks un arheologs, skolotājs, pasniedzējs, publicists un politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976. gadā pabeidzis mācības Jelgavas 2. vidusskolā. 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, ieguvis vēsturnieka, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja kvalifikāciju. No 1989. līdz 1992. gadam studējis arī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.[1]

Dibinājis Jelgavas Spīdolas skolu, bijis vēstures un civilzinību skolotājs tajā. Strādājis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par pasniedzēju.[1]

No 1997. līdz 2000. gadam vadījis Jelgavas latviešu biedrību. Viens no Latvijas Kultūras fonda, Ata Kronvalda fonda, Āraišu ezerpils fonda dibinātājiem, viens no Latvijas brāļu kapu komitejas atjaunotājiem. Sarakstījis (vai bijis līdzautors) vairākas vēstures mācību grāmatas.[1]

1998. gadā apbalvots ar Norvēģijas Karaliskās Atzinības ordeni, 2000. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Vēl saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Divas reizes (1989, 1990) Latvijas Televīzijas konkursā "Gada skolotājs" atzīts par gada skolotāju.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā no 1985. līdz 1989. gadam bijis PSKP biedrs. 1988. gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē un 1989. gadā ievēlēts Jelgavas tautas deputātu padomē. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (ievēlēts no Jelgavas vēlēšanu apgabala), 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarības deklarāciju.

1993. gadā iesaistījies apvienībā "Latvijas Ceļš", bijis izglītības un zinātnes ministra Jāņa Vaivada padomnieks. 1994. gadā ievēlēts Jelgavas domē. 1995. gadā no "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēts 6. Saeimā. Bijis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. 1998. gadā kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās, bet nav ievēlēts. Saglabājis parlamentārā sekretāra amatu.

Vēlāk vairākkārt kandidējis Saeimas un Jelgavas domes vēlēšanās, taču ne reizi nav guvis vēlētāju atbalstu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Rīga : Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 741.—742. lpp.