Aleksandrs Lavents
| ||||||||||||||||||
Aleksandrs Lavents (krievu: Александр Эмильевич Лавент; dzimis 1959. gada 9. augustā) ir ebreju izcelsmes Latvijas uzņēmējs un noziedznieks, bijušais «Bankas Baltija» padomes priekšsēdētājs. Par savu lomu «Bankas Baltija» bankrotā sodīts ar cietumsodu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2002. gada novembrī konstatēja cilvēktiesību pārkāpumus Laventa lietas izskatīšanā.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1959. gadā Anapā, Krasnodaras novadā. Mācījās Rīgas 23. vidusskolā. Trīs kursus studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kuru neabsolvēja.[2] Studiju laikā tika notiesāts par valūtas operācijām un kontrabandu, Laventam piesprieda piecarpus gadu cietumsodu. Līdz ar Laventu tika sodīti arī Vladimirs Ļeskovs un Boriss Raigorodskis.[2]
1980. gados viņš nodibināja dažus kooperatīvus un pēc tam kompāniju "Pārdaugava" kopā ar tēvu Emīlu un draugu Vladimiru Ļeskovu. Pēc biznesa sadalīšanas 1990. gadu sākumā kļuva par «Bankas Baltija» uzraudzības padomes priekšsēdētāju. Lavents caur līdzdalību vairākos uzņēmumos bija bankas lielākais akcionārs, 1994. gadā pēc laikraksta «Diena» aplēsēm bija bagātākais cilvēks Latvijā.[3] Banka piedāvāja augstas procentu likmes noguldījumiem latos, tādējādi rēķinoties ar lata vērtības mazināšanos. Kad šī prognoze nerealizējās, banka piešķīra vairākus fiktīvus kredītus, tādējādi iztukšojot tās kasi un novedot pie maksātnespējas 1995. gada maijā.[2]
Tiesas process Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1996. gadā Laventam un vairākiem citiem bijušajiem «Bankas Baltija» darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības. Lavents tika apsūdzēts kaitniecībā, bankas ļaunprātīgā novešanā līdz bankrotam, grāmatvedības datu sagrozīšanā, fiktīvu uzņēmumu veidošanā kredītu saņemšanai un līdzekļu piesavināšanā lielos apjomos.[4] Krimināllieta tika nodota tiesai 1997. gada jūnijā. 1998. gada rudenī apsūdzētajiem tika mainīts drošības līdzeklis — viņi tika apcietināti.[5] Tiesas procesa laikā Lavents vairākkārt ilgstoši atradās Linezera slimnīcā.[4] 2001. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda deviņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.[5]
Tiesas process Eiropas Cilvēktiesību tiesā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lavents iesūdzēja Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2002. gada novembrī tiesa atzina, ka Lavents ir pārāk ilgi ticis turēts apcietinājumā bez sprieduma pasludināšanas, ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija, kā arī pārkāptas viņa tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.[6] Lavents ECT sūdzējās, ka pirmstiesas aizturēšanas ilgums pārsniedzis sešus gadus, viņa lieta nav izskatīta saprātīgā laikā un to nav izskatījusi neatkarīga un neitrāla tiesa, kas izveidota atbilstoši likumam. Laventa korespondences aizturēšana un caurskatīšana, kā arī ģimenes locekļu apmeklējumu aizliegums laikā, kad viņš uzturējās cietuma slimnīcā, pēc iesniedzēja uzskata ir pretrunā ar tiesībām uz cieņu pret privāto un ģimenes dzīvi.
Lavents lūdza kompensēt viņam morālo kaitējumu, kā arī izdevumus sakarā ar paziņojumiem presē un advokātu pakalpojumiem, kopā 59 200 eiro.
ECT lielāko daļu no izdevumiem uzskatīja par pārspīlētiem un uzlika par pienākumu Latvijai kompensēt tikai ceturto daļa no prasītajiem advokātu izdevumiem, proti, 15 tūkstošus eiro.[7]
ECT lēmuma rezultātā Lavents tika atbrīvots no apcietinājuma un 2003. gada oktobrī tika sākta lietas atkārtota izskatīšana Rīgas apgabaltiesā, kas noslēdzās 2005. gada maijā ar lēmumu Laventam piespriest septiņus gadus un septiņus mēnešus cietumā.[8] Bijušajam bankas prezidentam Tālim Freimanim piesprieda sešus gadus cietumā, uzņēmuma "Birojs L&A" vadītājam Alvim Līdumam piespriests triju gadu un triju mēnešu cietumsods. Līdums atbrīvots uzreiz tiesas zālē kā sodu izcietis.[1]
Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kur 2007. gada novembrī apgabaltiesas lēmums tika atcelts un Laventam tika piespriests septiņu gadu cietumsods. Lēmums stājās spēkā 2009. gada aprīlī, pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts noraidīja kasācijas sūdzības.[8] Laventam nebija jādodas uz cietumu, jo sodu viņš jau bija izcietis, tiesas procesa laikā atrodoties mājas arestā un apcietinājumā.[8]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs Lavents ir dzimis 1959. gada 9. augustā Krasnodaras novadā. Bijis precējies ar Tatjanu, viņiem ir meita Jūlija.[2] Aleksandra un Tatjanas Laventu laulība tika šķirta 2003. gada novembrī.[3]
VDK kartotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
A. Laventa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš ar segvārdu "Rihters" savervēts 1989. gada aprīlī.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 DELFI. «ECT konstatē cilvēktiesību pārkāpumus Laventa krimināllietas izskatīšanā». DELFI (latviešu), 2002-11-29. Skatīts: 2018-08-25.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Anita Brauna, Edgars Galzons. «Divi Laventi». Diena, 2008. gada 19. novembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Šķirta Laventu laulība». Delfi. 2005. gada 23. novembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ 4,0 4,1 «Spriedums četrus gadus ilgajā "Bankas Baltija" krimināllietā - 19.decembrī». Tvnet. 2001. gada 17. decembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ 5,0 5,1 «Laventam piespriež 9 gadus cietumā». Delfi. 2001. gada 29. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. Novembris. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ «Lavents nepārsūdzēs ECT spriedumu». Delfi. 2003. gada 22. janvārī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ «Kāds ir spriedums lietā “Lavents pret Latvijas valsti”». Skatīts: 2018-08-25.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «Beidzot stājas spēkā spriedums "Bankas Baltijas" krimināllietā». Diena. 2009. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
- ↑ VDK kartīte: Aleksandrs Lavents[novecojusi saite]
|