Andris Piebalgs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andris Piebalgs
Andris Piebalgs on March 31, 2010.jpg
Andris Piebalgs 2010. gadā
ES attīstības komisārs
Amatā
2010. gada 9. februāris — 2014. gada 1. novembris
Prezidents Žuze Manuels Barozu
Priekštecis Karels de Guhts[a]
Pēctecis Nevens Mimica[b]
ES enerģētikas komisārs
Amatā
2004. gada 22. novembris — 2010. gada 9. februāris
Prezidents Žuze Manuels Barozu
Priekštecis Lojola de Palasio
Pēctecis Ginters Etingers
Latvijas Republikas finanšu ministrs
Amatā
1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Uldis Osis
Pēctecis Indra Sāmīte
Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs
Amatā
1990. gada 18. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Jūlijs Auškāps[c]
Pēctecis Jānis Vaivads[d]

Dzimšanas dati 1957. gada 17. septembrī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Augstskola Latvijas Universitāte
Paraksts Andris Piebalgs signature.svg
  • ^a Kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs
  • ^b Kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs
  • ^c Izglītības ministrs pirmskara Latvijā
  • ^d Kā izglītības, zinātnes un kultūras ministrs

Andris Piebalgs (dzimis 1957. gada 17. septembrī Valmierā) ir latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts. Bijis Saeimas deputāts un ministrs, laikā no 2004. līdz 2014. gadam bija Eiropas Savienības komisārs no Latvijas. Partijas "Vienotība" biedrs, kopš 2016. gada — partijas priekšsēdētājs.

Mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, 1980. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc tam strādājis par pedagogu savā bijušajā skolā, bijis tās direktora vietnieks un direktors. No 1988. gadā Piebalgs ieņēma dažādus amatus Tautas izglītības ministrijā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas laikā A. Piebalgs bijis Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas komjaunatnes organizācijas sekretārs. Iestājies PSKP, bijis PSKP 19. Vissavienības konferences delegāts.

No 1990. līdz 1993. gadam A. Piebalgs Ivara Godmaņa Ministru padomē bija tautas izglītības ministrs, viņš ir viens no "Latvijas Ceļa" dibinātājiem. No 1993. līdz 1994. gadam bija 5. Saeimas deputāts ("Latvijas Ceļš"), budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. No 1994. līdz 1995. gadam — finanšu ministrs Māra Gaiļa valdībā. Saasinoties banku krīzei, 1995. gada 19. maijā atkāpās no amata.

Pēc tam darbojās diplomātiskajā dienestā. A. Piebalgs bija Latvijas vēstnieks Igaunijā no 1995. līdz 1997. gadam un vēstnieks Eiropas Savienībā no 1998. līdz 2003. gadam. Pirmās Latvijas Eiropas komisāres Sandras Kalnietes biroja vadītājs.

No 2004. līdz 2010. gadam A. Piebalgs bija Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, bet nākamajā Eiropas Komisijā no 2010. līdz 2014. gadam — Eiropas Savienības attīstības komisārs. 2007. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.

2014. gadā beidzās A. Piebalga otrais Eiropas komisāra termiņš. Par nākamo komisāru no Latvijas kļuva Valdis Dombrovskis, bet A. Piebalgs iestājās partijā "Vienotība".[1] 2016. gada jūnijā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju,[2] nomainot amatā Solvitu Āboltiņu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Eirokomisārs Piebalgs iestājies 'Vienotībā'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 16. septembrī.
  2. «Par Vienotības priekšsēdētāju ievēlē Piebalgu; Smiltēns pārstāvēs Vidzemi (16:32)». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 4. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs
1990. gada 18. maijs1993. gada 3. augusts
Pēctecis:
Jānis Vaivads
(kā izglītības, kultūras un zinātnes ministrs)
Priekštecis:
Uldis Osis
Latvijas Republikas finanšu ministrs
1994. gada 19. septembris1995. gada 25. maijs
Pēctecis:
Indra Sāmīte
Priekštecis:
Lojola de Palasio
ES enerģētikas komisārs
2004. gada 22. novembris2010. gada 9. februāris
Pēctecis:
Ginters Etingers
Priekštecis:
Karels de Guhts
(kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs)
ES attīstības komisārs
2010. gada 9. februāris2014. gada 1. novembris
Pēctecis:
Nevens Mimica
(kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs)
Priekštecis:
Sandra Kalniete
ES komisārs no Latvijas
2004. gada 22. novembris2014. gada 1. novembris
Pēctecis:
Valdis Dombrovskis