Henriks IV Probuss
| Henriks IV Probuss Henryk IV Probus | |
|---|---|
 | |
| Polijas lielkņazs | |
| 1288. gads — 1290. gads | |
| Priekštecis | Lešeks II Melnais |
| Pēctecis | Pšemisls II |
| Dzimis | apm. 1258. gadā |
| Miris |
1290. gada 23. jūnijā (31—32 gadu vecumā) Vroclava, Polijas karaliste (  Polija) |
| Dzīvesbiedre |
|
| Bērni | - |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Vroclavas kņazs Henriks III Baltais |
| Māte | Mazovijas Judīte |
| Reliģija | katoļticība |
Henriks IV Probuss (poļu: Henryk IV Probus, vācu: Heinrich IV der Gerechte; dzimis ap 1258. gadu, miris 1290. gada 23. jūnijā) bija Pjastu dinastijas Vroclavas kņazs no 1266. gada un Polijas lielkņazs no 1288. gada.
Henriks IV Probuss bija Vroclavas kņaza Henrika III Baltā dēls, Henrika II mazdēls no tēva puses un Mazovijas Konrāda mazdēls no mātes puses. 1270. gadā pats kļuva par Vroclavas kņazu, bet 1288. gadā par visas Polijas kņazu.
Tēvu zaudēja bērnībā 1266. gadā. Uzauga Vroclavas kņaza un Zalcburgas arhibīskapa Vladislava aizbildniecībā. Kādu laiku pavadīja Bohēmijas karaļa Otokāra II galmā. 1273. gadā tika pasludināts par pieaugušu un sāka valdīt Vroclavas kņazistē.
Valdīšanas sākumā bija Bohēmijas karaļa Otokāra II sabiedrotais. 1278. gadā Morāvas Lauka kaujā Otokārs II krita. Henriks IV pieslējās uzvarētāju - Rūdolfa I nometnei. 1288. gadā pēc Lešeka II Melnā nāves, Henrikam IV izdevās iegūt kontroli pār Krakovu un Polijas lielkņaza titulu. Miris 1290. gadā, pēc hronistu ziņām - noindēts.
| Priekštecis: Lešeks II Melnais |
Polijas lielkņazs 1288. — 1290. |
Pēctecis: Pšemisls II Pjasts |
|