Kazimirs I Atjaunotājs

Kazimirs I Atjaunotājs Kazimierz I Odnowiciel



Polijas kņazs

Amatā 1040 — 1058
Priekštecis	Meško II Lamberts
Pēctecis	Boļeslavs II Drosmīgais


Dzimšanas dati	1016. gada 25. jūlijā Krakova Polija
Miršanas dati	1058. gada 28. novembrī Poznaņa Polija
Apglabāts	Svv. Pētera un Paula bazilika, Poznaņa Polija
Dinastija	Pjastu dinastija
Tēvs	Meško II Lamberts
Māte	Lotringas Riheza
Dzīvesbiedrs(-e)	Kijivas Marija Dobroņega
Bērni	5 bērni, to vidū Boļeslavs II Drosmīgais, Vladislavs I Hermanis

Kazimirs I Atjaunotājs (poļu: Kazimierz I Odnowiciel, dzimis 1016. gada 26. jūlijā, miris 1058. gada 28. novembrī) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis. Valdījis no 1034. gada līdz savai nāvei 1058. gadā.

Kazimirs I bija Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no Lotringas. Bija precējies ar Kijivas Krievzemes kņaza Volodimira I meitu Dobroņegu, no kuras Kazimiram I bija divi dēli - nākamais Polijas karalis Boļeslavs II Drosmīgais un nākamais Polijas kņazs Vladislavs I Hermanis.

Pēc Meško II nāves Polijā sākās anarhija, un Kazimirs I atguva varu tikai 1039. gadā ar Svētās Romas impērijas imperatora Heinriha III un Kijivas Krievzemes lielkņaza Jaroslava Gudrā palīdzību. Centās nostiprināt karaļa varu. Ieviesa feodālas attiecības.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazimirs I Atjaunotājs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 5765151778225818130007 LCCN: n80164522 ISNI: 0000 0000 3137 8509 GND: 122061616 SUDOC: 144751984

s d l Polijas valdnieki

Leģendārie un pusleģendārie	Lehs Kraks Vanda Popels Pjasts

Pjastu dinastija	Semovits Lestko Semomisls Meško I (960—992) Boļeslavs I Drosmīgais (992—1025) Meško II Lamberts (1025—1031) Bezprims Meško II Lamberts (1032—1034) Interregnum Kazimirs I Atjaunotājs (1038—1058) Boļeslavs II Drosmīgais (1058—1079) Vladislavs I Hermanis (1079—1102) Zbigņevs Pjasts (1102—1107) Boļeslavs III Greizmutis (1106—1138)

Feodālā sadrumstalotība (lielkņazi)	Vladislavs II Trimdinieks (1138—1146) Boļeslavs IV Cirtainais (1146—1173) Meško III Vecais (1173—1177) Kazimirs II Taisnīgais (1177—1191) Meško III Vecais (1191) Kazimirs II Taisnīgais (1191—1194) Lešeks I Baltais (1194—1198) Meško III Vecais (1198—1199) Lešeks I Baltais (1199—1202) Meško III Vecais (1202) Vladislavs III Tievkājis (1202—1206) Lešeks I Baltais (1206—1210) Meško IV Kleinkājis (1210—1211) Lešeks I Baltais (1211—1227) Vladislavs III Tievkājis (1227—1229) Mazovijas Konrāds (1229—1231) Henriks I Bārdainais (1232—1238) Henriks II Dievbijīgais (1238—1241) Mazovijas Konrāds (1241—1243) Boļeslavs V Kautrīgais (1243—1279) Lešeks II Melnais (1279—1288) Henriks IV Probuss (1288—1290) Pšemisls II Pjasts (1290—1296)

Pšemislu dinastija	Vāclavs II Pšemisls (1291—1305) Vāclavs III (1305—1306)

Pjastu dinastija	Vladislavs I Elkonītis (1306—1333) Kazimirs III Lielais (1333—1370)

Anžū Kapentingu dinastija	Ungārijas Ludviks (1370—1384) Jadviga (1384—1399)

Jagellonu dinastija	Vladislavs II Jagello (1384—1399) Vladislavs III Varnietis (1434—1447) Kazimirs IV Jagellons (1447—1492) Jans I Olbrahts (1492—1501) Aleksandrs Jagellons (1501—1506) Sigismunds I Vecais (1506—1548) Sigismunds II Augusts (1548—1572)

Vēlētie karaļi	Henriks Valuā (1573—1575) Stefans Batorijs (1575—1586) Sigismunds III (1587—1632) Vladislavs IV Vāsa (1632—1648) Jans II Kazimirs (1648—1668) Mihals Višņoveckis (1669—1673) Jans III Sobeskis (1674—1696) Augusts II Stiprais (1697—1706) Staņislavs Leščiņskis (1706—1709) Augusts II Stiprais (1709—1733) Staņislavs Leščiņskis (1733—1736) Augusts III Saksis (1734—1763) Staņislavs Poņatovskis (1764—1795)