Pāriet uz saturu

Hibiski

Vikipēdijas lapa
Hibiski
Hibiscus (L., 1753)
Ķīnas hibisks (Hibiscus rosa-sinensis)
Ķīnas hibisks (Hibiscus rosa-sinensis)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaMalvu rinda (Malvales)
DzimtaMalvu dzimta (Malvaceae)
ApakšdzimtaMalvu apakšdzimta (Malvoideae)
ĢintsHibiski (Hibiscus)
Sinonīmi
  • Bombix Medic.
  • Bombycella Lindl.
  • Bombycidendron Zoll. & Moritzi
  • Bombyx Moench.
  • Brockmania W.V. Fitzg.
  • Canhamo Perini
  • Cotyloplecta Alef.
  • Erebennus Alef.
  • Fioria Mattei
  • Furcaria Kostel.
  • Gourmannia A.Cheval.
  • Hibiscos St.Lag.
  • Hybiscus Dumort.
  • Ketmia Mill., Gard. Dict. Abr. ed. 4. 28 Jan 1754.
  • Lagunaria Reichn.
  • Muenchhusia Heist ex Raf.
  • Petitia Neck.
  • Sabdariffa Kostel.
  • Solandra Murray
  • Triguera Cav.
  • Trionaea Medic.
  • Trionum L.
  • Triplochiton Alef.
Hibiski Vikikrātuvē

Hibiski (Hibiscus) ir malvu dzimtas augu ģints. Ģintī ietilpst aptuveni 300 sugas, no kurām neviena nav Latvijā sastopama savvaļā. Hibisku dabiskais izplatības areāls ir tropu, subtropu, daļēji mērenā josla. Hibiski ir lakstaugi un krūmi, atsevišķas sugas ir nelieli koki. Daudzas hibisku sugas ir dekoratīvie augi; Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā tiek kultivēts šķiedraugs kaņepju hibisks jeb kenafa (Hibiscus cannabinus, no raupjās šķiedras tiek gatavots brezents); lieplapu hibisks (Hibiscus tiliaceus) ļoti bieži ir sastopams Dienvidāzijas un Dienvidaustrumu Āzijas jūrmalās un mangrovju audzēs. Bāmija jeb ēdamais hibisks nepieder hibisku ģintij, bet gan Abelmoschus ģintij.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]