Dārza atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza atmatene
Agaricus bisporus
Dārza atmatenes brūnā varietāte
Dārza atmatenes brūnā varietāte
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaDārza atmatene (A. bisporus)
Dārza atmatene Vikikrātuvē

Dārza atmatene jeb divsporu atmatene ar balto un brūno varietāti (Agaricus bisporus, agrāk arī Agaricus hortensis, Psalliota hortensis, Psalliota hortensis var. bispora, Psalliota campestris var. hortensis un citi nosaukumi, pavisam sēņu klasifikatorā Index Fungorum šai sugai 2017. gadā ir uzrādīti 32 latīniski sinonīmi)[1] ir Latvijā dabiskos apstākļos reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Agrāk dārza un divsporu atmatenes tika uzskatītas par atsevišķām sugām, pašlaik viņas oficiāli sapludinātas vienā, lai gan atšķiras ar cepurītes krāsu - pirmajai Agaricus bisporus var. hortensis tā brūna, otrajai balta. Brūnā varietāte biežāk sastopama dabiskā vidē un parasti tiek uzskatīta par pirmformu vieglāk kultivējamajai baltajai varietātei.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza atmatenes baltā varietāte
  • Cepurīte: krāsa balta līdz pelēkbrūnai, ar bālganu apmali, maliņa ilgi paliek atliekta. Virsmiziņa ar piegulošām zvīņām, bieži saplaisājusi, ar bārkstainām plīvura atliekām gar malu. Forma sākumā koniska līdz zvanveida, vēlāk izplešas plakana. Platums līdz 15 cm, reti līdz 20 cm. Mīkstums balts vai ar vieglu rozā nokrāsu, iespiedumu vietās uz laiku iekrāsojas sarkanīgs, ar svaigas koksnes smaržu un patīkamu garšu.
  • Lapiņas: sākumā lašu sārtas, vēlāk violeti vai sārti brūnas, cistīdu dēļ ar bālganiem skropstmatiņiem šķautnēs, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: sākumā balts, vēlāk brūnējošs, pašā augšdaļā sārts. Ar nelielu dobumu vai sūkļains, uz leju bieži sašaurināts. Pie pamatnes šaurs gredzens, ap kuru kātiņš bieži brūns. Garums līdz 6 cm, resnums 1—2 cm.
  • Sporas: gandrīz apaļas, pelēkbrūnas, masā tumši vai violeti brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 7—8,5/5—5,5 µm.
  • Bazīdijas: divsporu, 35—45/8,5—15 µm.
  • Cistīdas: vālesveida, 20—27/9—14 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte un koprotrofa. Aug trūdvielām bagātās augsnēs no jūnija līdz septembrim dārzos, pļavās, siltumnīcās, pilsētu apstādījumos.[2] Savvaļā ļoti reti, tiek kultivēta.[3][4] Audzētāji par labāko augšanas gaisa temperatūru uzskata 14—17°C pie augsnes temperatūras 19—21°C un maksimāla mitruma.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Kultivēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza atmatene ir viena no pasaulē vismasveidīgāk audzētajām sēnēm, pateicoties vieglajai audzēšanai - kā humusa saprofītei tai viegli sagādāt augteni. Atmatenes sāka kultivēt Itālijā XVII gadsimtā, bet tolaik tās vēl netika dalītas pa sugām un parasti tika audzētas dažādas sugas kopā. Dabā visai retā dārza atmatene, kura bija prasīgāka par citām sugām augsnes ziņā, mākslīgi uzlabotā vai pat pilnīgi mākslīgā augsnē izrādījās vislabāk augoša. Brūno varietāti labākam noietam tirgotāji reizēm uzdod par atmatenes krustojumu ar baraviku, kas nav iespējams. Tās paaugstinātā cena skaidrojuma ar brūnās formas zemāko ražību.[5] Mazās brūnās varietātes sēnes bieži tiek sauktas par "Parīzes šampinjoniem" vai "Krimini", bet ar atvērušos cepurīti - "Portobella".[6] Sugai un tās varietātēm pastāv arī citi komerciāli un sadzīviski nosaukumi, ieskaitot "champignon mushroom" — gan franču, gan angļu valodā šie vārdi nozīmē vienkārši sēni. Gadsimtu mijas laikā dārza atmatenes sastādīja 90% no visas ASV sēņu industrijas ar vērtību 800 miljonu $ gadā un patēriņu ap 1 kg uz iedzīvotāju un ap 40% no pasaulē izaudzētajām.[7]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga ir pilsētas atmatene, kuras cepurīte mazāka un ar dzeltenīgiem plankumiem, un kātiņš resnāks, kā arī tīruma atmatene, kuras cepurīte iedzeltena līdz tumši dzeltenai vecumā un saspiedumu vietās dzeltē. Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.[8]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Species Fungorum
  2. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 69. lpp.
  3. R.Cinovskis, A.Šablis, “Padomi sēņotājiem”, Liesma, 1966., 86. lpp.
  4. Latvijas cepurīšu sēņu (Agaricales s.l.) konspekts, 46. lpp
  5. Kas ir brūnie šampinjoni, un kā tos audzē?
  6. Mycelium for professionals
  7. Tom Volk's Fungus of the Month for April 2001
  8. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 46. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]