Atmatenes
| Atmatenes | |
|---|---|
 Cildenā atmatene | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Atmatenes (Agaricus) |
 Atmatenes Vikikrātuvē | |
Atmatenes (latīņu: Agaricus) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints, kura satur ap 300 sugu. Vēsturiski atmatenēs sākumā iekļāva gandrīz visas lapiņu sēnes, pašlaik atmateņu ģintī ietilpst tikai savstarpēji ārēji un ģenētiski līdzīgas sugas. Ģints tipiskā suga ir lauka atmatene.[1] Latviskais ģints nosaukums norāda uz šo sēņu tipisku augšanas vietu — atmatu. XX gadsimtā ilgstoši šo ģinti un tās sēnes latīniski apzīmēja Psalliota, tomēr tagad mikologi atgriezušies pie vecā nosaukuma.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes, masīvi, gaļīgi, parasti lietojami pārtikā.
- Cepurīte: sākumā parasti olveida, tad zvanveida un pusapaļa, vēlāk izliekti izpletusies, var būt ar pauguru vidū. Sausa, gluda vai nedaudz zvīņaina ar tumšākām zvīņām, parasti balta vai bālgana līdz brūnganai.
- Lapiņas: brīvas (nav pieaugušas kātiņam), ciešas, sākumā baltas, rozā vai pelēcīgas, sēnēm augot, sporu nogatavošanās rezultātā kļūst tumšākas līdz tumši brūnām un gandrīz melnām. Attīstības sākumā segtas ar daļējo plīvuru, kurš saplīst, cepurītei izplešoties, un tā atliekas ilgstoši paliek uz kātiņa kā gredzens un uz cepurītes malas kā nokareni lēveri.
- Kātiņš: Viegli atdalāms no cepurītes, jo ir cietāks un šķiedraināks. Uz tā daļējā plīvura gredzens un bieži, īpaši dzeltējošo atmateņu grupai, arī otrais gredzens — ārējā plīvura atliekas.
- Mīkstums: balts vai ar dzeltenīgu vai sārtu nokrāsu, griezuma vietā attiecīgi viegli dzeltē vai sārtojas. Vairāk šis efekts izteikts kātiņa pamatnē un cepurītes malās.
- Sporas: dažādās brūnā nokrāsās. Ražo lielu sporu daudzumu (lauka atmatene līdz 2 miljardiem).[2][3]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas atmateņu sugas ir humusa, augsnes vai tās nedzīvās zemsedzes saprofītes un parasti aug trūdvielām bagātās vietās ganībās, pļavās vai pilsētu apstādījumos. Dažas atmateņu sugas izmanto meža nobiras un parasti aug mežos zem eglēm. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz oktobrim.
Latvijā droši atrastās atmateņu ģints sēnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
|---|---|
| Cildenā atmatene | Agaricus augustus |
| Dārza atmatene, divsporu atmatene | Agaricus bisporus, Agaricus hortensis |
| Dižsporu atmatene | Agaricus urinascens, Agaricus macrosporus |
| Dzeltējošā atmatene | Agaricus sylvicola |
| Indīgā atmatene | Agaricus xanthodermus |
| Lauka atmatene | Agaricus campestris |
| Meža atmatene | Agaricus sylvaticus |
| Milzu atmatene | Agaricus subperonatus, Agaricus vaporarius |
| Pilsētas atmatene | Agaricus bitorquis |
| Sarkanlapiņu atmatene | Agaricus rusiophyllus |
| Sarkstošā atmatene | Agaricus langei, Agaricus haemorrhoidarius |
| Sīkā atmatene | Agaricus comtulus |
| Smiltāju atmatene | Agaricus devoniensis |
| Tīruma atmatene | Agaricus arvensis, Agaricus abruptibulbus |
| Vīnsarkanā atmatene | Agaricus semotus |
Latvijā apstrīdami atrastās vai apstrīdami eksistējošās, bet aprakstītās kā atrastas vai ticamas atmateņu ģints sēņu sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
|---|---|
| Bernāra atmatene | Agaricus bernardii |
| Brūnsarkanā atmatene | Agaricus sagatus |
| Krīta atmatene | Agaricus cretaceus |
| Pļavas atmatene | Agaricus pratensis |
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv dažādi atmateņu iedalījumi pa grupām/sekcijām/apakšgrupām, taču latviski praksē atrodams tikai V.Lūkina 1981. gadā publicētais sadalījums pēc morfoloģiskajām pazīmēm. Mūsdienās, kad visu nosaka ģenētiskie pētījumi, šāda pieeja tiek uzskatīta par zinātniski novecojušu, toties tā ir ērtāka parastam sēņotājam. Latvijā atrodamās sugas viņš, vadoties no tālaika mikoloģijas uzskatiem, sadalījis šādi:
- A) Edulis — lielākās un uzturā visvērtīgākās. Gredzens zābakveidīgs, novelkams lejup. Pieder dārza un pilsētas atmatene.
- B) Rubescentes (1) — mežos augošās, sārtojas griezumā. Pieder meža un sarkstošā atmatene.
- C) Rubescentes (2) — ārpus meža augošās, ar atkarenu gredzenu, sārtojas griezumā. Pieder milzu un lauka atmatene.
- D) Flavescentes — lielas, dzeltējošas griezumā. Pieder cildenā, dzeltējošā, tīruma, krīta un dižsporu atmatene.
- E) Minores — mazās atmatenes. Pieder sarkanlapiņu, sīkā un vīnsarkanā atmatene, kā arī smiltāju atmatene, kuru liela daļa mikologu uzskata par dažādu sugu kopumu.
- F) Xanthodermatei — indīgo atmateņu grupa ar nepatīkamu smaku jau jaunībā. Latvijā tai pieder tikai indīgā atmatene.[4]
Cits iedalījums izvirza tīruma atmateni par tipisko sugu vienai atmateņu ģints grupai, ko tālāk iedala vēl sešās apakšgrupās,[5] saglabā indīgo atmateņu grupu, rada vēl dažas grupas un vienā no tām izveido sešas apakšgrupas, četrās no kurām par tipiskajām sugām izvēl Latvijā zināmas sugas: dārza, milzu, pilsētas un smiltāju atmatenes.[6] Vēl viens iedalījums par galveno sadales principu uzskata sēnes augteni.[7] Neviena no pašreizējām (2017.g.) iedalījuma sistēmām nav uzskatāma par galīgu.
Šampinjoni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan formāli šampinjoni (no franču: champignon — 'sēne') parasti tiek norādīts kā atmateņu sinonīms, tas ir neprecīzs tautas valodas un komerciāls apzīmējums daudzām atmateņu ģints sēnēm un arī dažām tām ārēji līdzīgām sēnēm. Biežāk ar šampinjoniem saprot pļavās un ganībās augošās atmateņu sugas ar baltām cepurītēm, kā arī tirdzniecības tīklos pārdodamās kultivētās baltās un brūnās atmatenes, kamēr par meža šampinjoniem krievu valodas iespaidā tiek sauktas nevis meža atmatenes ar brūnām cepurītēm, bet dzeltenā cirtainā čigānene.[8] No šampinjoniem tautas valodā bieži netiek nošķirtas citas baltas ārpus meža augošas līdzīgas formas atmateņu dzimtas sēnes, kā riekstu sārtsporenes, tomēr tās nepieder pie atmateņu ģints un ne vienmēr ir ēdamas.
Komerciālajos avotos sastopami dažādi jēdziena "šampinjoni" skaidrojumi — gan variants, ka šampinjoni ir "neizaugušas atmatenes",[9] gan dažu kultivēto atmateņu sugu vai izmēru atsevišķa nodalīšana no šampinjoniem, kā brūnākās dārza atmatenes "portobello" un "portobellino",[9] kuras reklāmas nolūkos reizēm nepareizi sauc par krustojumiem ar baravikām.[10]
Latvijā neatrastās atmateņu sugas (nepilns saraksts)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Agaricus agrinferus
- Agaricus albolutescens
- Agaricus aestivalis
- Agaricus agrinferus
- Agaricus annae
- Agaricus alabamensis
- Agaricus albertii
- Agaricus altipes
- Agaricus amicosus
- Agaricus arcticus
- Agaricus argenteus
- Agaricus argentinus
- Agaricus aridicola
- Agaricus aristocratus
- Agaricus arorae
- Agaricus aurantioviolaceus
- Agaricus benesii
- Agaricus biannulatus
- Agaricus bisporiticus
- Agaricus blazei
- Agaricus bohusianus
- Agaricus bohusii
- Agaricus bresadolanus
- Agaricus caballeroi
- Agaricus californicus
- Agaricus campbellensis
- Agaricus cellaris
- Agaricus chartaceus
- Agaricus chionodermus
- Agaricus chlamydopus
- Agaricus colpeteii
- Agaricus columellatus
- Agaricus comtuliformis
- Agaricus cretacellus
- Agaricus crocodilinus
- Agaricus cupreobrunneus
- Agaricus cupressophilus
- Agaricus depauperatus
- Agaricus deserticola
- Agaricus diminutivus
- Agaricus dulcidulus
- Agaricus eburneocanus
- Agaricus endoxanthus
- Agaricus erthyrosarx
- Agaricus essettei
- Agaricus excellens
- Agaricus fissuratus
- Agaricus freirei
- Agaricus fuscofibrillosus
- Agaricus fuscovelatus
- Agaricus floridanus
- Agaricus fuscopunctatus
- Agaricus halophilus
- Agaricus hondensis
- Agaricus huijsmanii
- Agaricus inilleasper
- Agaricus impudicus
- Agaricus inapertus
- Agaricus koelerionensis
- Agaricus lacrymabunda
- Agaricus lamelliperditus
- Agaricus lanipes
- Agaricus laskibarii
- Agaricus leucotrichus
- Agaricus lilaceps
- Agaricus litoralis
- Agaricus ludovici
- Agaricus luteomaculatus
- Agaricus maclovianus
- Agaricus macrolepis
- Agaricus magni
- Agaricus maleolens
- Agaricus medio-fuscus
- Agaricus meleagris
- Agaricus menieri
- Agaricus micromegathus
- Agaricus microvolvatulus
- Agaricus minimus
- Agaricus moelleri
- Agaricus murinocephalus
- Agaricus nebularum
- Agaricus niveolutescens
- Agaricus osecanus
- Agaricus pachydermus
- Agaricus pampeanus
- Agaricus parvitigrinus
- Agaricus pattersoniae
- Agaricus perobscurus
- Agaricus perrarus
- Agaricus phaeolepidotus
- Agaricus pilatianus
- Agaricus pilosporus
- Agaricus placomyces
- Agaricus pocillator
- Agaricus porphyrizon
- Agaricus porphyrocephalus
- Agaricus praerimosus
- Agaricus pseudopratensis
- Agaricus purpurellus
- Agaricus radicatus
- Agaricus romagnesii
- Agaricus rosalamellatus
- Agaricus rotalis
- Agaricus rubellus
- Agaricus rufotegulis
- Agaricus santacatalinensis
- Agaricus smithii
- Agaricus solidipes
- Agaricus spissicaulis
- Agaricus stigmaticus
- Agaricus stramineus
- Agaricus subantarcticus
- Agaricus subfloccosus
- Agaricus subrufescens
- Agaricus subrutilescens
- Agaricus subsaharianus
- Agaricus subsubensis
- Agaricus taeniatus
- Agaricus tlaxcalensis
- Agaricus variegans
- Agaricus valdiviae
- Agaricus xanthodermulus
- Agaricus xantholepis
Līdzīgas sēnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atmatenes pēc silueta ir viegli sajaucamas ar bieži sastopamajām tām radniecisko ģinšu sugām — mušmirēm un makstssēnēm. Mušmiru un makstssēņu lapiņas vienmēr paliek baltas, kamēr atmateņu tādas var būt tikai agrā jaunībā un tikai dažām sugām. Vēl atmatenēm uz kātiņa pamatnes nav maksts, kas to ietver mušmirēm un makstssēnēm.
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izņemot indīgo atmateni, visas Latvijā sastopamās atmatenes ir labas ēdamās sēnes. Tomēr vajadzētu izvairīties no pāraugušām sēnēm ar gandrīz melnām lapiņām, īpaši, ja to smaka vairs nav patīkama. Jāzina arī, ka daudzas atmatenes pastiprināti no augsnes akumulē cilvēkam indīgo metālu kadmiju,[11] kurš nepieciešams to attīstībai — reāli saindēšanās gadījumi ar atmateņu kadmiju gan nav zināmi, tāpat kā vēža saslimšanas atmateņu dēļ (daži autori atmatenes, tāpat kā daudzas citas sēnes, tur aizdomās arī par to).[12] Vairākas atmateņu sugas tiek audzētas mākslīgi un šī ģints ieņem pirmo vietu pasaulē kā pārtikai pārdodamās sēnes. ASV dārza atmatene kļuva par visaudzējamāko sēni jau uz XIX gadsimta sākumu,[13] un 2010./11. gadu sezonā ASV novāca 338 tūkstošus tonnu mākslīgi audzēto atmateņu.[14]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Index Fungorum: Genus Record Details
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 44. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 195. lpp.
- ↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 26.—29. lpp.
- ↑ Calvo-Bado L, Noble R, Challen M, Dobrovin-Pennington A, Elliott T (February 2000). "Sexuality and Genetic Identity in the Agaricus Section Arvenses".[novecojusi saite]
- ↑ Challen MP, Kerrigan RW, Callac P (2003). "A phylogenetic reconstruction and emendation of Agaricus section Duploannulatae". Mycologia. 95 (1): 61—73.
- ↑ «Грибомания.ру». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. novembrī.
- ↑ Apriņķis.lv. Visas sēnes ir šampinjoni
- ↑ 9,0 9,1 Delfi. Virtuves pamati: piecas sēnes, kuras mežā tik viegli nesalasīt
- ↑ LA. Kas ir brūnie šampinjoni, un kā tos audzē?
- ↑ Characterization Studies on Cadmium -Mycophosphatin from the Mushroom Agaricus macrosporus by Hans-Ulrich Meisch and Johannes A. Schmitt
- ↑ MyCoKey: about the genus Mushroom (Agaricus)[novecojusi saite]
- ↑ Tom Volk's Fungus of the Month for April 2001
- ↑ U.S. Agaricus mushrooms: Area, price, and sales, 1965/66-2010/11
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atmatenes.