Hipatija (sengrieķu: Ὑπατία; Ypatía; dzimusi ap 355.–370. gadu, mirusi 415. gada martā) bija vēlā antīkā laikmeta filozofe, matemātiķe un astronome, kas darbojās Aleksandrijā, Romas impērijas Ēģiptes provincē. Viņa tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām Aleksandrijas intelektuālajām autoritātēm un ir agrākā sieviete–matemātiķe, par kuras dzīvi un darbību saglabājušās salīdzinoši detalizētas ziņas.[1][2] Hipatija bija saistīta ar neoplatonisma tradīciju un vadīja filozofijas skolu Aleksandrijā, kur mācīja matemātiku, astronomiju un filozofiju. Viņas tēvs Teons no Aleksandrijas bija matemātiķis un astronoms, un, iespējams, ietekmēja viņas izglītību un zinātnisko darbību. Lai gan Hipatijas oriģinālie darbi nav saglabājušies, vēsturiskie avoti liecina, ka viņa komentēja un rediģēja klasisko autoru matemātiskos un astronomiskos tekstus,[1] kā arī piedalījās instrumentu, piemēram, astrolaba, pilnveidošanā un nodarbojās ar astronomijas un fizikas aprēķiniem.
Hipatijas dzīve un vardarbīgā nāve 415. gadā notika sarežģītu politisku un reliģisku konfliktu apstākļos Aleksandrijā, kur saspīlējums starp dažādām sabiedriskām un reliģiskām grupām bija īpaši augsts. Viņu nogalināja kristiešu pūlis, un šis notikums historiogrāfijā bieži tiek interpretēts kā simbolisks pagrieziena punkts vēlā antīkā laikmeta intelektuālajā vēsturē. Zinātnes un filozofijas vēsturē Hipatija kļuvusi par klasiskās izglītības un racionālās domas tradīcijas simbolu, kā arī vēlīnās antīkās pasaules pārejas laikā par intelektuālās brīvības tēlu.
- "Astronomijas Kanons"
- Komentārs Diofanta darba "Aritmētika" 13. nodaļai
- Ptolemeja darba "Lielais darbs" Teona komentāra redakcija
- Eiklīda darba "Elementi" Teona komentāra redakcija
- Apolonija darbu komentāri
Hipatijai piedēvē izteikumu:
"Labāk ir domāt un kļūdīties nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipatija.
