Hivas haniste

Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511. gada līdz 1920. gadam vēsturiskajā Horezmas reģionā mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijā.

Vēsture

Izveidojās 1511. gadā pēc Timurīdu impērijas sabrukuma Amudarjas lejtecē un Arāla jūras dienvidu piekrastē, ar centru Hivas oāzē. Tās hani bija attāli Čingishana pēcteči. Pēc Amudarjas gultnes maiņas galvaspilsētu 1598. gadā pārcēla uz dienvidiem — Hivu. Zināmākais valdnieks, Abu al-Gazi Bahadurs valdīja no 1643. līdz 1664. gadam un sarakstīja Čingishana un tā pēcnācēju valdīšanas vēsturi. Atsita kalmiku sirotāju uzbrukumus. 1740. gada septembrī Hivā iebruka Sefevīdu Persija, novembrī piespiežot galvaspilsētu padoties un palikt Persijas vasalībā līdz 1747. gadam. No 1804. gada varu kontrolēja Kungratu dinastijas uzbeki, kas cīnījās ar turkmēņiem un karakalpakiem. Iedzīvotāju skaits valstī nepārsniedza 1 miljonu.

Krievijas Turkestānas iekarošanas kampaņas gaitā, 1873. gadā hanistei uzbruka 13 000 krievu kareivju, kas 10. jūnijā ieņēma Hivu. Ar samazinātu teritoriju haniste kļuva par Krievijas protektorātu. 1894. gadā to kopā ar Buhāras emirātu iekļāva Krievijas Impērijas muitas zonā.

Haniste eksportēja neapstrādātu kokvilnu. Viens no aktīvākajiem tirdzniecības ceļiem bija Amudarjas upe, kurā kursēja vairāki tvaikoņi, nodrošinot preču transportu. Taču tradicionālās kamieļu karavānas turpināja transportēt lielāko preču daļu.

Pēc boļševiku Oktobra revolūcijas hanisti kontrolēja turkmēņu cilšu karaspēks un kazaku vienības. 1920. gada februārī boļševiki iekaroja hanisti, tās vietā pasludinot Horezmas Tautas Padomju republiku, kas pastāvēja līdz 1924. gadam.