Hiva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hiva
Xiva
vecpilsēta
vecpilsēta
Hiva (Uzbekistāna)
Hiva
Hiva
Atrašanās vieta Uzbekistānā
Koordinātas: 41°23′N 60°22′E / 41.383°N 60.367°E / 41.383; 60.367Koordinātas: 41°23′N 60°22′E / 41.383°N 60.367°E / 41.383; 60.367
Valsts Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Dibināta ap 600 p.m.ē.
Augstums 702 m
Iedzīvotāji (2004)
 • kopā 51 200
Laika josla UTC+5
Hiva Vikikrātuvē

Hiva (uzbeku: Xiva) ir sena Uzbekistānas pilsēta, Horezmas vilajeta administratīvais centrs. Vēsturiski pazīstama kā Horezma (persiešu: خوارزم‎), viens no zīda ceļa atbalsta punktiem, Horezmas valsts un Hivas hanistes galvaspilsēta. 1991. gadā Hivā esošā Ičan-Kala tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Arī mūsdienās samērā liela pilsēta (vairāk par 50 000 iedzīvotāju). 35 km gara trolejbusa līnija Hivu savieno ar vilajeta centru Urgenču.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērijas karaspēks Hivā (Vasilijs Vereščagins, 1871)
Hivas mūri

Sasanīdu impērijas laikā tās kaimiņos esošo Horezmas valsti pārvaldīja Afrigīdu dinastija (305-995). Tajā dominēja zoroastrisms līdz 712. gadam, kad to iekaroja arābi un ieviesa islāmu kā valsts reliģiju. Pēc tam Horezmā valdīja Mamunīdu dinastija (995-1017), tad Anušteginīdu dinastija (no 1097). No 1077. līdz 1231. gadam Horezma bija lielvalsts, kas ietvēra mūsdienu Uzbekistānas, Turkmenistānas, Irānas, daļēji arī Azerbaidžānas, Afganistānas un Tadžikistānas teritorijas. Šajā laikā senā Horezma kļuva par ievērojamu zinātnes un izglītības centru. Lielās Seldžuku impērijas atkarībā no 1141. gada. 1220. gadā Horezmu nopostīja Čingizhans, 1388. gadā — Tamerlans. 1511. gadā sāka valdīt Šibanīdu dinastija. 1598. gadā tā kļuva par Hivas hanistes galvaspilsētu, 1618. gadā tika uzcelta medrese (reliģiskā augstskola) un citas monumentālas ēkas.

1873. gadā Hivas hanistes dienvidu daļu (tagadējo Turkmenistānu) anektēja Krievijas impērija, bet Hivas haniste kļuva par tās protektorātu. Pēc tam, kad Krievijas pilsoņu kara laikā Sarkanā armija iekaroja Turkestānu, Hivas hanistes teritorijā 1920. gadā tika izveidota Horezmas Tautas Padomju Republika. 1923. gada 30. oktobrī Horezmas TPR tika pārdēvēta par Horezmas PSR un pievienota PSRS. 1925. gada 15. februārī Horezmas PSR likvidēja, un tās teritoriju sadalīja starp nesen nodibināto Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR un KPFSR Karakalpaku autonomo apgabalu.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalta-Minar minarets (1852-1855)
  • Ičan-Kala (Ichan Qa'la), ar iekšējiem mūriem apjozta vecpilsēta (kopš 14. gs.)
  • Dišan-Kala (Dishan Qal'a), ar ārējiem mūriem apjostā pilsētas daļa (no 1842)