Hivas haniste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hivas haniste ap 1700. gadu
Hivas karogs līdz 1917. gadam
Hivas haniste Krievijas Turkestānas sastāvā
Hivas hans, 1911
Hivas mūri

Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511. gada līdz 1920. gadam galvenokārt mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijās. Valsts pati sevi sauca par Horezmu, Hivas hanistes nosaukums ir vēsturnieku dots vēlāk, bieži tiek attiecināts uz valsts pastāvēšanas beigu posmu.

Izveidojās 1511. gadā pēc Timurīdu impērijas sabrukuma Amudarjas lejtecē un Arāla jūras dienvidu piekrastē, ar centru Hivas oāzē. Hani bija attāli Čingizhana pēcteči. Pēc Amudarjas gultnes maiņas, galvaspilsētu 1598. gadā pārcēla uz dienvidiem - Hivu. Zināmākais valdnieks, Abu al-Gazi Bahadurs valdīja no 1643. līdz 1664. gadam un sarakstīja Čingizhana un tā pēcnācēju valdīšanas vēsturi. Atsita kalmiku sirotāju uzbrukumus. 1740. gada septembrī Hivā iebruka Sefevīdu Persija, novembrī piespiežot galvaspilsētu padoties un palikt Persijas vasalībā līdz 1747. gadam. No 1804. gada varu kontrolēja Kungratu dinastijas uzbeki, kas cīnījās ar turkmēņiem un karakalpakiem. Iedzīvotāju skaits valstī nepārsniedza 1 miljonu.

Krievijas Turkestānas iekarošanas kampaņas gaitā, 1873. gadā hanistei uzbruka 13 000 krievu kareivji, kas 10. jūnijā ieņēma Hivu. Ar samazinātu teritoriju haniste kļuva par Krievijas protektorātu. 1894. gadā, kopā ar Buhāras emirātu iekļauta Krievijas muitas zonā.

Haniste eksportēja neapstrādātu kokvilnu. Viens no aktīvākajiem tirdzniecības ceļiem bija Amudarjas upe, kurā kursēja vairāki tvaikoņi, nodrošinot preču transportu. Taču tradicionālās kamieļu karavānas turpināja transportēt lielāko preču daļu.

Pēc boļševiku Oktobra revolūcijas hanisti kontrolēja turkmēņu cilšu karaspēks un kazaku vienības. 1920. gada februārī boļševiki iekaroja hanisti, tās vietā pasludinot Horezmas Tautas Padomju republiku, kas pastāvēja līdz 1924. gadam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]