Hlorskābe
| Hlorskābe | |
|---|---|
 Hlorskābes struktūrformula  Hlorskābes molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | ūdeņraža hlorāts, ūdeņraža trioksohlorāts(V) |
| CAS numurs | 7790-93-4 |
| Ķīmiskā formula | HClO3 |
| Molmasa | 84,46 g/mol |
| Blīvums | šķīdumam ap 1000 kg/m3 |
| Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās |
Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5. Hlorskābe pieder pie oksidējošām skābēm. Tīrā veidā nav pazīstama nestabilitātes dēļ, bet hlorskābes ūdens šķīdumi pieder pie stiprām skābēm. Hlorskābes maisījums ar slāpekļskābi ir karaļūdenim līdzīgs stiprs oksidētājs.[1] Koncentrēts hlorskābes šķīdums ir dzeltenīgs, ar asu smaku kā slāpekļskābei, atšķaidītāki šķīdumi ir bezkrāsaini un bez smaržas. Hlorskābes sāļus sauc par hlorātiem.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hlorskābe ir termodinamiski nestabila viela un nav iegūstama tīrā veidā, jo disproporcionējas. 30% un atšķaidītāki auksti hlorskābes šķīdumi ir stabili; uzmanīgi ietvaicējot pazeminātā spiedienā, var iegūt līdz 40,1% HClO3, kas atbilst sastāvam HClO3·7H2O.[2] Ietvaicējot tālāk, šķīdums sāk sadalīties, izdaloties zaļai gāzei; sasniedzot koncentrāciju 51,8%, pēkšņi sākas enerģiska gāzu izdalīšanās. Stipri atšķaidītus hlorskābes šķīdumus var karsēt gandrīz līdz viršanai bez sadalīšanās.[3]
Hlorskābi ērti iegūt, bārija hlorāta šķīdumam pielejot sērskābi, jo radies bārija sulfāts izkrīt nogulsnēs:
- Ba(ClO3)2 + H2SO4 → 2HClO3 + BaSO4
Cita metode ir hlorapskābes karsēšana, rodoties hlorskābei un hlorūdeņradim:
- 3HClO → HClO3 + 2HCl
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Koncentrēti hlorskābes šķīdumi disproporcionējas par perhlorskābi, hloru un citiem savienojumiem:
- 8HClO3 → 4HClO4 + 2H2O + 2Cl2 + 3O2
- 3HClO3 → HClO4 + H2O + 2ClO2
 | Koncentrētas hlorskābes klātienē organiski materiāli var uzliesmot! |
Hlorskābe ir stiprs oksidētājs, kura oksidējošās īpašības palielinās, pieaugot koncentrācijai un temperatūrai. Viegli reducējas līdz sālsskābei, piemēram, ar bromūdeņradi:
- HClO3 + 6HBr → 3Br2 + 3H2O + HCl
Vāji hlorskābes šķīdumi reducējas ar sērpaskābi līdz sālsskābei, bet, laižot sēra dioksīdu kopā ar gaisu cauri koncentrētākam hlorskābes šķīdumam, rodas hlora dioksīds un sērskābe:
- 2HClO3 + SO2 → 2ClO2 + H2SO4
40% hlorskābē papīrs uzliesmo.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hlorskābes sāļi — hlorāti — ir spēcīgi oksidētāji. Lielāka nozīme ir nātrija, kālija, kalcija un magnija hlorātiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hlorskābe.
