Hlorskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hlorskābe
Chloric acid.svg
Hlorskābes struktūrformula
Chloric-acid-3D-vdW.png
Hlorskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža hlorāts, ūdeņraža trioksohlorāts (V)
CAS numurs 7790-93-4
Ķīmiskā formula HClO3
Molmasa 84,45914 g/mol
Blīvums šķīdumam ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5. Hlorskābe pieder pie oksidējošām skābēm. Tīrā veidā nav pazīstama nestabilitātes dēļ, bet hlorskābes ūdens šķīdumi pieder pie stiprām skābēm. Hlorskābes maisījums ar slāpekļskābi ir karaļūdenim līdzīgs stiprs oksidētājs.[1] Koncentrēts hlorskābes šķīdums ir dzeltenīgs, ar asu smaku kā slāpekļskābei, atšķaidītāki šķīdumi ir bezkrāsaini un bez smaržas. Hlorskābes sāļus sauc par hlorātiem.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hlorskābe ir termodinamiski nestabila viela un nav iegūstama tīrā veidā, jo disproporcionējas. 30% un atšķaidītāki auksti hlorskābes šķīdumi ir stabili; uzmanīgi ietvaicējot pazeminātā spiedienā, var iegūt līdz 40,1% HClO3, kas atbilst sastāvam HClO3·7H2O.[2] Ietvaicējot tālāk, šķīdums sāk sadalīties, izdaloties zaļai gāzei; sasniedzot koncentrāciju 51,8%, pēkšņi sākas enerģiska gāzu izdalīšanās. Stipri atšķaidītus hlorskābes šķīdumus var karsēt gandrīz līdz viršanai bez sadalīšanās.[3]

Hlorskābi ērti iegūt, bārija hlorāta šķīdumam pielejot sērskābi, jo radies bārija sulfāts izkrīt nogulsnēs:

Ba(ClO3)2 + H2SO4 → 2HClO3 + BaSO4

Cita metode ir hlorapskābes karsēšana, rodoties hlorskābei un hlorūdeņradim:

3HClO → HClO3 + 2HCl

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncentrēti hlorskābes šķīdumi disproporcionējas par perhlorskābi, hloru un citiem savienojumiem:

8HClO3 → 4HClO4 + 2H2O + 2Cl2 + 3O2
3HClO3 → HClO4 + H2O + 2ClO2

Hlorskābe ir stiprs oksidētājs, kura oksidējošās īpašības palielinās, pieaugot koncentrācijai un temperatūrai. Viegli reducējas līdz sālsskābei, piemēram, ar bromūdeņradi:

HClO3 + 6HBr → 3Br2 + 3H2O + HCl

Vāji hlorskābes šķīdumi reducējas ar sērpaskābi līdz sālsskābei, bet, laižot sēra dioksīdu kopā ar gaisu cauri koncentrētākam hlorskābes šķīdumam, rodas hlora dioksīds un sērskābe:

2HClO3 + SO2 → 2ClO2 + H2SO4

40% hlorskābē papīrs uzliesmo.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hlorskābes sāļi — hlorāti — ir spēcīgi oksidētāji. Lielāka nozīme ir nātrija, kālija, kalcija un magnija hlorātiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 289. lpp.
  2. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 201. lpp. (krieviski)
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 860. lpp. (krieviski)