Oksidējošā skābe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe.

Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons. Pie oksidējošām skābēm pieder slāpekļskābe, hromskābe, hlorapskābe (HClO), hlorskābe (HClO3), perhlorskābe (HClO4), kā arī koncentrēta sērskābe un dažas citas skābes.

Oksidējošās skābes spēj reaģēt ar neaktīviem metāliem, kuri elektroķīmiskajā spriegumu rindā atrodas aiz ūdeņraža, piemēram, varu. Šādās reakcijās rodas nevis ūdeņradis, bet citas vielas. Ja ar neaktīviem metāliem reaģē slāpekļskābe, atkarībā no reaģējošā metāla un skābes koncentrācijas slāpeklis reducējas līdz amonjakam un amonija sāļiem, slāpekļa(II) oksīdam vai slāpekļa(IV) oksīdam. Reaģējot koncentrētai sērskābei, var veidoties sēra dioksīds, sērs vai sērūdeņradis.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]