Pāriet uz saturu

Hlorskābe

Vikipēdijas lapa
Hlorskābe

Hlorskābes struktūrformula

Hlorskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža hlorāts, ūdeņraža trioksohlorāts(V)
CAS numurs 7790-93-4
Ķīmiskā formula HClO3
Molmasa 84,46 g/mol
Blīvums šķīdumam ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5. Hlorskābe pieder pie oksidējošām skābēm. Tīrā veidā nav pazīstama nestabilitātes dēļ, bet hlorskābes ūdens šķīdumi pieder pie stiprām skābēm. Hlorskābes maisījums ar slāpekļskābi ir karaļūdenim līdzīgs stiprs oksidētājs.[1] Koncentrēts hlorskābes šķīdums ir dzeltenīgs, ar asu smaku kā slāpekļskābei, atšķaidītāki šķīdumi ir bezkrāsaini un bez smaržas. Hlorskābes sāļus sauc par hlorātiem.

Hlorskābe ir termodinamiski nestabila viela un nav iegūstama tīrā veidā, jo disproporcionējas. 30% un atšķaidītāki auksti hlorskābes šķīdumi ir stabili; uzmanīgi ietvaicējot pazeminātā spiedienā, var iegūt līdz 40,1% HClO3, kas atbilst sastāvam HClO3·7H2O.[2] Ietvaicējot tālāk, šķīdums sāk sadalīties, izdaloties zaļai gāzei; sasniedzot koncentrāciju 51,8%, pēkšņi sākas enerģiska gāzu izdalīšanās. Stipri atšķaidītus hlorskābes šķīdumus var karsēt gandrīz līdz viršanai bez sadalīšanās.[3]

Hlorskābi ērti iegūt, bārija hlorāta šķīdumam pielejot sērskābi, jo radies bārija sulfāts izkrīt nogulsnēs:

Ba(ClO3)2 + H2SO4 → 2HClO3 + BaSO4

Cita metode ir hlorapskābes karsēšana, rodoties hlorskābei un hlorūdeņradim:

3HClO → HClO3 + 2HCl

Koncentrēti hlorskābes šķīdumi disproporcionējas par perhlorskābi, hloru un citiem savienojumiem:

8HClO3 → 4HClO4 + 2H2O + 2Cl2 + 3O2
3HClO3 → HClO4 + H2O + 2ClO2

Hlorskābe ir stiprs oksidētājs, kura oksidējošās īpašības palielinās, pieaugot koncentrācijai un temperatūrai. Viegli reducējas līdz sālsskābei, piemēram, ar bromūdeņradi:

HClO3 + 6HBr → 3Br2 + 3H2O + HCl

Vāji hlorskābes šķīdumi reducējas ar sērpaskābi līdz sālsskābei, bet, laižot sēra dioksīdu kopā ar gaisu cauri koncentrētākam hlorskābes šķīdumam, rodas hlora dioksīds un sērskābe:

2HClO3 + SO2 → 2ClO2 + H2SO4

40% hlorskābē papīrs uzliesmo.

Hlorskābes sāļi — hlorāti — ir spēcīgi oksidētāji. Lielāka nozīme ir nātrija, kālija, kalcija un magnija hlorātiem.

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 289. lpp.
  2. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 201. lpp. (krieviski)
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 860. lpp. (krieviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]