Pāriet uz saturu

Horsts Kēlers

Vikipēdijas lapa
Horsts Kēlers
Horst Köhler
SVF izpilddirektors
Amatā
2000. gada 1. maijs — 2004. gada 4. marts
Priekštecis Mišels Kamdesī
Pēctecis Rodrigo Rato
Vācijas prezidents
Amatā
2004. gada 1. jūlijs — 2010. gada 31. maijs
Priekštecis Johanness Rau
Pēctecis Kristians Vulfs

Dzimšanas dati 1943. gada 22. februāris
Heidenšteina, netālu no Zamoscas, Ģenerālgubernatūra (tagad Skerbešova, Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 2025. gada 1. februārī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Tautība vācietis
Politiskā partija Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība (1981–2025)
Dzīvesbiedrs(-e) Eva Kēlere
Bērni 2
Profesija politiķis, valsts ierēdnis, baņķieris
Augstskola Tībingenes Universitāte
Reliģija Vācijas Evaņģēliskā baznīca
Paraksts

Horsts Kēlers (vācu: Horst Köhler, dzimis 1943. gada 22. februārī, miris 2025. gada 1. februārī) bija ekonomists un vācu politiķis no Kristīgi demokrātiskās savienības. No 2004. līdz 2010. gadam bija Vācijas prezidents. Par prezidentu tika ievēlēts divkārt, pirmo reizi 2004. gada 23. maijā (inaugurācija notika 1. jūlijā), bet 2009. gada 23. maijā tika ievēlēts uz otru termiņu. Tikai gadu vēlāk, 2010. gada 31. maijā, viņš atkāpās no amata sakarā ar kritiku par izteikto komentāru par Vācijas Bundesvēra lomu saistībā ar karaspēka apmeklējumu Afganistānā.

Pirms kļūšanas par prezidentu Horsts Kēlers bija augsta ranga ekonomists. No 1998. līdz 2000. gadam vadīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, bet no 2000. līdz 2004. gadam viņš bija Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs.

Dzimis Otrā pasaules kara laikā kā septītais bērns Besarābijas vāciešu ģimenē, kura bija nometināta Ģenerālgubernatūras teritorijā. Sarkanajai armijai tuvojoties Polijai, ģimene devās bēgļu gaitās, un Horsts Kēlers līdz 14 gadu vecumam (1957. gadam) dzīvoja bēgļu nometnēs Rietumvācijā. 1963. gadā Kēlers beidza vidusskolu, vēlāk ieguva doktora grādu ekonomikā un politoloģijā Tībingenes Universitātē.

1976. gadā iestājās civildienestā un strādāja Ekonomikas ministrijā, vēlāk Šlēsvigas-Holšteinas valdībā, kad to vadīja Gerhards Stoltenbergs. No 1981. gada KDS biedrs. No 1990. līdz 1993. gadam bija Vācijas Finanšu ministrijas Valsts sekretārs. Bija kanclera Helmūta Kola personīgais palīgs, gatavoja G7 samitus un citas konferences. Bija Vācijas sarunu vedējs Māstrihtas līguma sagatavošanā.

No 1993. līdz 1998. gadam Kēlers bija Vācijas Krājbanku asociācijas (Deutscher Sparkassen- und Giroverband) vadītājs, bet 1998. gadā tika iecelts par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāju Londonā. No 2000. līdz 2004. gadam dzīvoja Vašingtonā, jo bija Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors. Tika nominēts kā otrais Vācijas pārstāvis, jo pret Kajo Koha-Vēzera (Caio Koch-Weser) kandidatūru iebilda ASV. 2004. gada martā atteicās no amata SVF, jo tika nominēts par Vācijas prezidentu.

Miris 2025. gada 1. februārī, 81 gada vecumā, pēc īslaicīgas slimības.[1]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Johaness Rau
Vācijas prezidents
2004—2009
Pēctecis:
Kristians Vulfs

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]