Horsts Kēlers
| Horsts Kēlers Horst Köhler | |
|---|---|
 | |
| SVF izpilddirektors | |
|
Amatā 2000. gada 1. maijs — 2004. gada 4. marts | |
| Priekštecis | Mišels Kamdesī |
| Pēctecis | Rodrigo Rato |
| Vācijas prezidents | |
|
Amatā 2004. gada 1. jūlijs — 2010. gada 31. maijs | |
| Priekštecis | Johanness Rau |
| Pēctecis | Kristians Vulfs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1943. gada 22. februāris Heidenšteina, netālu no Zamoscas, .svg){kind=small} Ģenerālgubernatūra (tagad Skerbešova,  Polija) |
| Tautība | vācietis |
| Politiskā partija | CDU (Christlich Demokratische Union Deutschlands) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Eva Kēlere |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Tībingenes Universitāte |
| Reliģija | Vācijas Evaņģēliskā baznīca |
| Paraksts |
 |
Horsts Kēlers (vācu: Horst Köhler, dzimis 1943. gada 22. februārī) ir ekonomists un vācu politiķis no KDS. No 2004. līdz 2010. gadam bija Vācijas prezidents. Par prezidentu tika ievēlēts divkārt, pirmo reizi 2004. gada 23. maijā (inaugurācija notika 1. jūlijā), bet 2009. gada 23. maijā tika ievēlēts uz otru termiņu.
Pirms kļūšanas par prezidentu Horsts Kēlers bija augsta ranga ekonomists. No 1998. līdz 2000. gadam vadīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, bet no 2000. līdz 2004. gadam viņš bija Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs.
Dzimis Otrā pasaules kara laikā kā septītais bērns Besarābijas vāciešu ģimenē, kura bija nometināta Ģenerālgubernatūras teritorijā. Sarkanajai armijai tuvojoties Polijai, ģimene devās bēgļu gaitās, un Horsts Kēlers līdz 14 gadu vecumam (1957. gadam) dzīvoja bēgļu nometnēs Rietumvācijā. 1963. gadā Kēlers beidza vidusskolu, vēlāk ieguva doktora grādu ekonomikā un politoloģijā Tībingenes Universitātē.
1976. gadā iestājās civildienestā un strādāja Ekonomikas ministrijā, vēlāk Šlēsvigas-Holšteinas valdībā, kad to vadīja Gerhards Stoltenbergs. No 1981. gada KDS biedrs. No 1990. līdz 1993. gadam bija Vācijas Finanšu ministrijas Valsts sekretārs. Bija kanclera Helmūta Kola personīgais palīgs, gatavoja G7 samitus un citas konferences. Bija Vācijas sarunu vedējs Māstrihtas līguma sagatavošanā.
No 1993. līdz 1998. gadam Kēlers bija Vācijas Krājbanku asociācijas (Deutscher Sparkassen- und Giroverband) vadītājs, bet 1998. gadā tika iecelts par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāju Londonā. No 2000. līdz 2004. gadam dzīvoja Vašingtonā, jo bija Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors. Tika nominēts kā otrais Vācijas pārstāvis, jo pret Kajo Koha-Vēzera (Caio Koch-Weser) kandidatūru iebilda ASV. 2004. gada martā atteicās no amata SVF, jo tika nominēts par Vācijas prezidentu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Horsts Kēlers" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Horsts Kēlers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Johaness Ravs |
Vācijas prezidents 2004—2009 |
Pēctecis: Kristians Vulfs |
|