Horsts Kēlers

Horsts Kēlers; Horst Köhler
	SVF izpilddirektors
	Amatā; 2000. gada 1. maijs — 2004. gada 4. marts
Priekštecis	Mišels Kamdesī
Pēctecis	Rodrigo Rato
	Vācijas prezidents
	Amatā; 2004. gada 1. jūlijs — 2010. gada 31. maijs
Priekštecis	Johanness Rau
Pēctecis	Kristians Vulfs
Dzimšanas dati	1943. gada 22. februāris; Heidenšteina, netālu no Zamoscas, Ģenerālgubernatūra (tagad Skerbešova, Polija)
Tautība	vācietis
Politiskā partija	CDU (Christlich Demokratische Union Deutschlands)
Dzīvesbiedrs(-e)	Eva Kēlere
Profesija	žurnālists
Augstskola	Tībingenes universitāte
Reliģija	Vācijas Evaņģēliskā baznīca
Paraksts

Horsts Kēlers (vācu: Horst Köhler, dzimis 1943. gada 22. februārī) ir ekonomists un vācu politiķis no KDS. No 2004. līdz 2010. gadam bija Vācijas prezidents. Par prezidentu tika ievēlēts 2004. gada 23. maijā (inaugurācija notika 1. jūlijā) pirmoreiz, bet 2009. gada 23. maijā tika ievēlēts uz otru termiņu.

Pirms kļūšanas par prezidentu Horsts Kēlers bija augsta ranga ekonomists. No 1998. līdz 2000. gadam vadīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, bet no 2000. līdz 2004. gadam viņš bija Starptautiskā valūtas fonda vadītājs.

Dzimis Otrā Pasaules kara laikā kā septītais bērns Besarābijas vāciešu ģimenē, kura bija nometināta Ģenerālgubernatūras teritorijā. Sarkanajai armijai tuvojoties Polijai, ģimene devās bēgļu gaitās, un Horsts Kēlers līdz pat 14 gadu vecumam (1957. gadam) nodzīvoja bēgļu nometnēs Rietumvācijā. 1963. gadā Kēlers beidza vidusskolu, vēlāk ieguva doktora grādu ekonomikā un politoloģijā Tībingenes universitātē.

1976. gadā iestājās civildienestā un strādāja Ekonomikas ministrijā, vēlāk Šlēsvigas-Holšteinas valdībā, kad to vadīja Gerhards Stoltenbergs. No 1981. gada KDS biedrs. No 1990. līdz 1993. gadam bija Vācijas Finanšu ministrijas Valsts sekretārs. Bija kanclera Helmūta Kola personīgais palīgs, gatavoja G7 samitus un citas konferences. Bija Vācijas sarunu vedējs Māstrihtas līguma sagatavošanā.

No 1993. līdz 1998. gadam Kēlers bija Vācijas Krājbanku asociācijas (Deutscher Sparkassen- und Giroverband) vadītājs, bet 1998. gadā tika iecelts par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītāju Londonā. No 2000. līdz 2004. gadam dzīvoja Vašingtonā, jo bija Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors. Tika nominēts kā otrais Vācijas pārstāvis, jo pret Kajo Koha-Vēzera (Caio Koch-Weser) kandidatūru iebilda ASV. 2004. gada martā atteicās no amata SVF, jo tika nominēts par Vācijas prezidentu.