Huņņu impērija

Huņņu impērija bija valsts Eiropā un Centrālajā Āzijā, kas pastāvēja no 4. līdz 5. gadsimtam. Šī impērija ir īpaši pazīstama ar savu spēcīgo līderi Atilu.

Vēsture

Huņņi bija nomadu tauta, kuras izcelsme joprojām ir neskaidra. Visticamāk, viņi nāca no Centrālāzijas stepēm, iespējams, no mūsdienu Mongolijas vai Dienvidsibīrijas reģiona un sāka migrēt uz rietumiem ap 4. gadsimta sākumu (Lielā tautu staigāšana). Tas ietekmēja daudzas Eiropas tautas un noveda pie Romas impērijas destabilizācijas.

4. gadsimta beigās huņņi izveidoja plašu impēriju, kas sniedzās no Kaspijas jūras līdz Donavai. Viņi pakļāva dažādas ģermāņu ciltis un citas tautas, piespiežot tās maksāt nodevas un pievienoties huņņu militārajiem spēkiem.

Huņņu impērijas kulminācija bija Atilas vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam. Atila bija izcils karavadonis un stratēģis, kurš vadīja vairākus postošus karagājienus gan Austrumromas impērijā, gan Rietumromas impērijā.

Pēc Atilas nāves 453. gadā huņņu impērija ātri sāka izirt. Atilas dēli nespēja saglabāt vienotību un varu pār pakļautajām tautām. Drīz vien huņņi vairākās kaujās tika sakauti un izstumti no savām teritorijām. Līdz 469. gadam huņņu impērija bija pilnībā sabrukusi.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Huņņu impērija.