Atila

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atila
Atli.jpg
Huņņu kagans
Valdīšana
  • no 434. līdz 444. gadam kopā ar Bledu
  • no 444. līdz 453. gadam viens pats
Priekštecis Bleda un Rugila
Pēctecis Ellaks, Dengizihs, Ernaks
Dzimis ap 406. gadu
iespējams Kaukāzā
Miris 453. gada martā (46 vai 47 gadu vecumā)
Tisas ieleja, Panonija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Dzīvesbiedre Kreka un Ildiko
Tēvs Mundzuks

Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434. gada līdz nāvei 453. gadā. Līdz 444. gadam viņš bija huņņu kagans kopā ar savu brāli Bledu, bet pēc tam valdīja viens pats. Viņa valdīšanas laikā huņņi apdzīvoja Vidusdonavas zemieni (mūsdienu Ungārijas teritoriju). Atilas valdīšanas laikā Huņņu impērija sasniedza tās maksimālo pārvaldīto teritoriju, kas stiepās no tagadējās Vācijas līdz Urālai un no Donavas līdz Baltijas jūrai, bet neilgi pēc viņa nāves tā sabruka. Viņš tika uzskatīts par vienu no bezbailīgākajiem un bīstamākajiem Romas impērijas ienaidniekiem; Atila uzbruka Austrumromas impērijai, divreiz iekarojot Balkānu pussalu, viņš iebruka arī Gallijā (mūsdienās Francijas teritorijā) līdz pat Orleānai, kur viņš tika sakauts Čalonas kaujā. Tomēr Konstantinopoli iekarot viņa neizdevās un no uzbrukumiem Romai atturējās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atila bija huņņu valdošās dzimtas pārstāvja Mundzuka dēls. 434. gadā pēc tēvoča Rugilas nāves Atila un viņa brālis Bleda kļuva par jaunajiem huņņu kaganiem. Tajā laikā huņņi apdzīvoja stepes uz ziemeļiem no Melnās jūras un Donavas. 444. gadā Atila nogalināja brāli Bledu un vienpersoniski kļuva par huņņu kaganu. Laika posmā no 434. līdz 441. gadam huņņi ar alaniem, ostgotiem, heruliem un daudzām citām ciltīm izveidoja spēcīgu savienību, kas kontrolēja milzīgu teritoriju no Reinas līdz pat Ķīnas robežām. 436. gadā huņņi pirmo reizi uzbruka Burgundijas Karalistei (šie notikumi ir aprakstīti arī “Nībelungu dziesmā”). 441. gadā huņņi uzsāka sistemātiskus uzbrukumus Austrumromas impērijas provincēm (Panonijai, Dākijai, Mēzijai), nopostīja Serdiku (mūsdienās Sofija) un Singidunu (mūsdienās Belgrada). 443. gadā, pēc neveiksmīgiem uzbrukumiem pret armēņiem un persiešiem, Atila iebruka Balkānu pussalā; daļa huņņu iebruka Tesālijā un nonāca līdz Termopilām, bet cita grupa uzbruka Konstantinopolei. Viņš pakļāva Trāķiju un Maķedoniju, kur bija iznīcinājis vairākas pilsētas. Konstantinopoli iekarot neizdevās, jo huņņi nebija apguvuši kara mākslu tik lielā mērā, lai ilgstoši veiktu aplenkumu. Toties Atila noslēdzam miera līgumu ar Austrumromas impērijas valdnieku Teodosiju II, kā rezultātā huņņi savā kontrolē paturēja zemes uz dienvidiem no Donavas un šo zemju iemītnieki maksāja meslus. Pastāvīgi augošās Atilas prasības 449. gadā pamudināja Austrumromas valdnieku organizēt pret viņu sazvērestību, bet tā neizdevās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Rugila
Huņņu valdnieks
kopā ar Bledu

434453
Pēctecis:
Ellaks