Huans Sjaņfaņs dzimis Fusui pilsētā (Guansji province) nabadzīga džuanu minoritātes zemkopja ģimenē. Sjaņfaņam bija māsa un brālis; bērnību viņš pavadīja Fusui pilsētā. Jau agrā bērnībā Huans iemācījās rakstīt un lasīt, un jau no bērnības izrādīja interesi par dzeju. Tomēr viņam vislabāk padevās vēsture. Pamatizglītību ieguva vietējā privātā skolā un valsts skolā. 1926. gadā devās uz Pekinu, kur Pekinas Universitātē deviņus gadus studēja vēsturi un senos tekstus. Šajā laikā Sjaņfaņs publicēja sešas vēstures grāmatas un daudzus rakstus. 1932. gadā saņēma vēstures bakalaura grādu, bet 1935. gadā - maģistra grādu. 1935.—1937. gados mācības turpināja Tokijas Universitātē, kur apguva austrumu tautu vēsturi, rietumu kultūras vēsturi, japāņu valodu, japāņu kultūru un folkloru. Šajā laikā viņš publicēja daudzus rakstus un divas vēstures grāmatas.
1937. gadā, sākoties Ķīnas-Japānas karam, Huans Sjaņfaņs atgriezās Guansji un sāka strādāt Guansji universitātē. 1940. gadā viņš kļuva par asociēto profesoru. 1941. gadā strādāja par profesoru Suņa Jatsena universitātēGuanžou pilsētā (Kantona), kļūdams par pirmo džuanu tautības profesoru. No 1943. gada strādāja par profesoru Guansji universitatē, pētīja džuanu un citu Ķīnas mazākumtautību vēsturi. Nomira 1982. gadā 83 gadu vecumā.
.svg){kind=small}
