Huans Sjaņfaņs ir dzimis Fusui pilsētā (Guansji province) nabadzīga džuanu minoritātes zemkopja ģimenē. Sjaņfaņam bija viena māsa un viens brālis; bērnību viņš pavadīja Fusui pilsētā. Jau agrā vecumā Huans iemācījās rakstīt un lasīt, un no bērnības izrādīja interesi par dzeju. Bet tomēr viņam vislabāk padevās vēsture. Pamatizglītību ieguva vietējā privātā un valsts skolā. 1926. gadā viņš devās uz Pekinu, kur viņš Pekinas Universitātē deviņus gadus studēja vēsturi un senos tekstus. Šajā laikā viņš publicēja sešas vēstures grāmatas un daudzus rakstus. 1932. gadā saņēma vēstures bakalaura grādu, bet 1935. gadā - maģistra grādu. 1935.—1937. gados mācības turpināja Tokijas Universitātē, kur viņš apguva austrumu tautu vēsturi, rietumu kultūras vēsturi, japāņu valodu, japāņu kultūru un folkloru. Šajā laikā viņš publicēja daudzus rakstus un divas vēstures grāmatas.
1937. gadā, sākoties Ķīnas-Japānas karam, Huans Sjaņfaņs atgriezās Guansji un sāka strādāt Guansji universitātē. 1940. gadā viņš kļuva par asociēto profesoru. 1941. gadā strādāja par profesoru Suņa Jatsena universitātēGuanžou pilsētā (Kantona), kļūdams par pirmo džuanu tautības profesoru. No 1943. gada strādāja par profesoru Guansji universitatē, pētīja džuanu un citu Ķīnas mazākumtautību vēsturi. Nomira 1982.gadā 83 gadu vecumā.