Huans Sjaņfaņs

Vikipēdijas lapa
Huans Sjaņfaņs
黄现璠/黄現璠
Huans Sjaņfaņs
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 13. novembrī
Fusui, Guansji, Valsts karogs: Ķīna Ķīna
Miris 1982. gada 18. janvārī (82 gadi)
Guiliņa, Karogs: Ķīna Ķīna
Pilsonība Karogs: Ķīna Ķīna
Literārā darbība

Huans Sjaņfaņs (ķīniešu: 黄现璠/黄現璠; Huáng Xiànfán) vai Vans Jenfans (džuanu: Vangz Yenfanh; dzimis 1899. gada 13. novembrī, miris 1982. gada 18. janvārī) bija Ķīnas vēsturnieks un antropologs, pirmais džuanu tautības profesors. Pētīja džuanu un citu Ķīnas mazākumtautību vēsturi, kultūru un valodu. Aplūkoja Ķīnas mazākumtautību mijiedarbību ar ķīniešu pamattautu plašā kultūras spektrā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huans Sjaņfaņs dzimis Fusui pilsētā (Guansji province) nabadzīga džuanu minoritātes zemkopja ģimenē. Sjaņfaņam bija māsa un brālis; bērnību viņš pavadīja Fusui pilsētā. Jau agrā bērnībā Huans iemācījās rakstīt un lasīt, un jau no bērnības izrādīja interesi par dzeju. Tomēr viņam vislabāk padevās vēsture. Pamatizglītību ieguva vietējā privātā skolā un valsts skolā. 1926. gadā devās uz Pekinu, kur Pekinas Universitātē deviņus gadus studēja vēsturi un senos tekstus. Šajā laikā Sjaņfaņs publicēja sešas vēstures grāmatas un daudzus rakstus. 1932. gadā saņēma vēstures bakalaura grādu, bet 1935. gadā - maģistra grādu. 1935.—1937. gados mācības turpināja Tokijas Universitātē, kur apguva austrumu tautu vēsturi, rietumu kultūras vēsturi, japāņu valodu, japāņu kultūru un folkloru. Šajā laikā viņš publicēja daudzus rakstus un divas vēstures grāmatas.

1937. gadā, sākoties Ķīnas-Japānas karam, Huans Sjaņfaņs atgriezās Guansji un sāka strādāt Guansji universitātē. 1940. gadā viņš kļuva par asociēto profesoru. 1941. gadā strādāja par profesoru Suņa Jatsena universitātē Guanžou pilsētā (Kantona), kļūdams par pirmo džuanu tautības profesoru. No 1943. gada strādāja par profesoru Guansji universitatē, pētīja džuanu un citu Ķīnas mazākumtautību vēsturi. Nomira 1982. gadā 83 gadu vecumā.

Galvenās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķīnas visparīgā vēsture. (1932-1934; 3 sējumos, līdzautors)
  • Ārzemju vēsture. (1933; vidusskolas kurss 2 sējumos)
  • Lauksaimniecība Juaņu dinastijas laikā. (1934)
  • Tanu dinastijas sabiedrība. (1936)
  • Taisjui mācekļu kustības saglabāšana Sunu dinastijā. (1936)
  • Ķīniešu Šan dinastijas sociālā vēsture. (1950)
  • Ķīniešu feodālās sabiedrības vēsture. (1952)
  • Ievads džuanu vēsturē. (1957)
  • Džuanu vispārīgā vēsture. (1988; publicēts pēc nāves)
  • Ķīnas senās grāmatas. (2004; publicēts pēc nāves)
  • Vei Bacuņa kritiskā biogrāfija (2008; publicēts pēc nāves)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]