Hubei
| Hubei | |
| 湖北省 | |
| — Ķīnas province — | |
 |
|
.svg) Hubei atrašanās vieta Ķīnā
|
|
| Pārvaldes centrs | Uhaņa |
|---|---|
| Valsts |  Ķīna
|
| Platība | |
| - Kopējā | 185 900 km² |
| Iedzīvotāji (2010. gadā) | |
| - Kopā | 57 237 740 |
| - Blīvums | 307,9/km² |
| Laika josla | UTC (UTC+8) |
| Mājaslapa: www | |
 Hubei Vikikrātuvē | |
Hubei province[1][2] (ķīniešu: 湖北省, piņjiņs: Húběi Shěng) ir viena no Ķīnas 22 provincēm. Province atrodas valsts centrālajā reģionā. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Uhaņa. 2010. gadā Hubei provincē dzīvoja 57,23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95,6% ir haņi. Šī pēc iedzīvotāju skaita ir devītā lielākā province valstī.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Hubei teritorija ir viens no senāk apdzīvotajiem Ķīnas reģioniem. Senatnē mūsdienu provinces teritorija bija cieši saistīta ar Ču valsti, kas pastāvēja Džou dinastijas laikā un bija viena no nozīmīgākajām valstīm Karojošo valstu periodā. 223. gadā p.m.ē. Ču valsti iekaroja Cjiņu valsts, bet pēc Ķīnas apvienošanas teritorija tika iekļauta Cjiņu dinastijas pārvaldītajā impērijā.
Haņu dinastijas laikā reģions kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības un tirdzniecības centru, ko veicināja tā atrašanās pie Jandzi upes un tās pietekām. Turpmākajos gadsimtos Hubei teritorija vairākkārt tika sadalīta starp dažādām administratīvajām vienībām un Ķīnas valstīm. Trīs valstu periodā par reģionu cīnījās vairākas konkurējošas valstis. 208. gadā netālu no mūsdienu Hubei teritorijas notika Sarkano klinšu kauja, kas būtiski ietekmēja turpmāko Ķīnas politisko sadalījumu.
Mūsdienu Hubei provinces administratīvās robežas lielā mērā izveidojās Cjinu dinastijas laikā. 1664. gadā agrākā Huguanas province tika sadalīta Hubei un Hunaņas provincēs. Nosaukums Hubei burtiski nozīmē «uz ziemeļiem no ezera», norādot uz provinces atrašanos uz ziemeļiem no Duntina ezera.
19. gadsimtā reģions kļuva par vienu no Ķīnas ekonomiski un militāri nozīmīgākajiem apgabaliem. Uhaņa un jo īpaši Hankou attīstījās par nozīmīgiem Jandzi baseina tirdzniecības centriem. Taipinu sacelšanās laikā provinces teritorijā notika vairākas militāras operācijas. 19. gadsimta beigās Hubei kļuva arī par vienu no Ķīnas modernizācijas centriem, kur tika attīstīta rūpniecība, dzelzceļš un modernizēti bruņotie spēki.
1911. gada 10. oktobrī Uhaņas sastāvā esošajā Učanā sākās Učanas sacelšanās, kas kļuva par Siņhajas revolūcijas sākumu. Revolūcijas rezultātā tika gāzta Cjinu dinastija un 1912. gadā izveidota Ķīnas Republika.
Otrā Ķīnas—Japānas kara laikā Hubei bija stratēģiski nozīmīgs reģions. 1938. gadā notika plašā Uhaņas kauja, pēc kuras pilsētu ieņēma Japānas karaspēks. Japānas okupācija turpinājās līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā.
Pēc Ķīnas pilsoņu kara beigām 1949. gadā Hubei tika iekļauta jaunizveidotajā Ķīnas Tautas Republikā. Turpmākajās desmitgadēs province kļuva par nozīmīgu rūpniecības, transporta un hidroenerģētikas centru. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā provinces rietumos uz Jandzi tika uzbūvēts Trīs aizu aizsprosts, kas ir viens no pasaulē lielākajiem hidroelektrostaciju kompleksiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Enciklopēdija Planēta. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988
- ↑ Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. ISBN 978-9984-07-532-7.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hubei.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||
|