Hārvarda Universitāte

Hārvarda Universitāte
Hārvarda Universitāte
	Harvard University
	latīņu: Universitas Harvardiana
Moto	Veritas
Dibināta	1636
Tips	Privāta
Finansējums	32 miljardi US$ (2011)
Prezidents	Drū Gilpina Fosta
Akadēmiskais personāls	2107
Administratīvais personāls	2497 ārpus medicīniskā pers.; 10 674 medicīniskais pers.
Studenti	21 225
Bakalaura izglītība	7181
Doktorantūra	14 044
Atrašanās vieta	Keimbridža, Masačūsetsa, ASV
Laikraksts	The Harvard Crimson
Krāsa(-s)	Crimson
Iesauka	Harvard Crimson
Mājaslapa	Harvard.edu

Koordinātas: 42°22′28″N 71°07′01″W / 42.37444°N 71.11694°W / 42.37444; -71.11694

Hārvarda Universitāte (angļu: Harvard University) ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par labāko universitāti pasaulē. Tā atrodas Keimbridžā, Masačūsetsas štatā, ASV (nejaukt ar universitātes pilsētu Kembridžu Anglijā). Tajā pašlaik ir ap 21 000 studentu, no kuriem ap 7100 studē bakalaura programmās, bet 14 000 — profesionālajās, maģistra vai doktora programmās.

Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā ieņem 1. vietu (2016).^[4]

Vēsture

Hārvarda Universitāte tika nodibināta 1636. gadā ar nosaukumu New College, bet jau 1639. gadā tika pārdēvēta par Hārvarda koledžu — mācītāja Džona Hārvarda vārdā, kurš jaunajai skolai pēc savas nāves novēlēja savu 400 grāmatu bibliotēku un 750 mārciņu (mūsdienu vērtība ap 91 000 mārciņu).^[5] Sākotnēji tā līdzinājās klasiskajām Anglijas universitātēm ar uzsvaru uz kristīgo protestantisko izglītību.

19. gadsimta vidū universitāte tika privatizēta, un Čārlza Eliota vadības laikā (no 1869. līdz 1909. gadam) universitāte tika radikāli pārveidota par tādu universitāti, kas balstīta uz pētniecību. Vēlāk šis universitātes modelis tika ieviests arī citās universitātēs gan ASV, gan citur pasaulē.

Personas

Kopā 75 Hārvarda Universitātes darbinieki, studenti, bijušie/esošie darbinieki un bijušie studenti ir saņēmuši Nobela prēmiju, starp tiem Els Gors un Henrijs Kisindžers. Universitāti ir beiguši 8 nākamie ASV prezidenti: Džons Adamss, Džons Kvinsijs Adamss, Džordžs V. Bušs, Raterfords Heizs, Džons Kenedijs, Franklins Rūzvelts, Teodors Rūzvelts (viņš arī Nobela prēmijas laureāts) un Baraks Obama. Universitāti ir beidzis arī atombumbas radītājs Roberts Openheimers un atvērtā koda filozofijas veidotājs Ričards Stalmans, Microsoft vadītājs Stīvs Bolmers, ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns, džeza komponists Leonards Bernstains, rakstniece Sūzana Zontāga, ekonomists Pols Semjuelsons, kā arī valodnieks un psihologs Stīvens Pinkers.

Skatīt arī

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings

Atsauces

↑ Jane L. Mendillo. «September 2011 Harvard Management Company Endowment Report». Harvard Management Company. Skatīts: 2011. gada 23. septembris.^{[novecojusi saite]}
↑ «U.S. and Canadian Institutions Listed by Fiscal Year 2009 Endowment Market Value». National Association of College and University Business Officers and Commonfund Institute. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. decembrī. Skatīts: 2010. gada 27. augusts.
↑ Office of Institutional Research. «Faculty». Harvard University Fact Book, 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 15. februārī. ("Unduplicated, Paid Instructional Faculty Count: 2,107. Unduplicated instructional faculty count is the most appropriate count for general reporting purposes.")
↑ «Academic Ranking of World Universities 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 13. martā.
↑ «Measuringworth. Purchasing Power of British Pounds from 1264 to 2007». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 7. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hārvarda Universitāte.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)

[Harvard_Management_Company-1] Jane L. Mendillo. «September 2011 Harvard Management Company Endowment Report». Harvard Management Company. Skatīts: 2011. gada 23. septembris.^{[novecojusi saite]}

[NACUBO-2] «U.S. and Canadian Institutions Listed by Fiscal Year 2009 Endowment Market Value». National Association of College and University Business Officers and Commonfund Institute. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. decembrī. Skatīts: 2010. gada 27. augusts.

[3] Office of Institutional Research. «Faculty». Harvard University Fact Book, 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 15. februārī. ("Unduplicated, Paid Instructional Faculty Count: 2,107. Unduplicated instructional faculty count is the most appropriate count for general reporting purposes.")

[4] «Academic Ranking of World Universities 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 13. martā.

[5] «Measuringworth. Purchasing Power of British Pounds from 1264 to 2007». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 7. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]