Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)
| 1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Igauņu karagājieni virzījās pret Rīgu un krustnešu sabiedroto līvu un letu zemēm. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sāmsalas, Ridalas, Sakalas un Ugaunijas karavīri |
Rīgas krustneši, Metsepoles līvu karavīri, Autines un Tālavas letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Igaunijas novadu vecākie |
ordeņa mestrs Folkvīns, Metsepoles, Autines, Tālavas zemju vecākie | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| Trikātas vecākais Tālivaldis | |||||||
1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu notika 1215. gada otrajā pusē kā atmaksas karagājieni par krustnešu postījumiem tā paša gada sākumā Ridalā un Sakalā. Tajā piedalījās sāmsaliešu, ridaliešu, sakaliešu un ugauņu karaspēki.
Sāmsalieši ar akmeņiem nosprostoja Daugavas ieteku jūrā pie Daugavgrīvas un tuvojās Rīgai. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sargāja pilsētas vārtus, bet līvu karavīri atspieda sāmsaliešus atpakaļ līdz viņu kuģiem. Ridalieši iebruka Metsepoles novadā, bet drīz vien atkāpās.
Sakalieši un ugauņi aplenca Autines pili, bet atkāpās Cēsu Zobenbrāļu priekšā. Trikātā viņi sagūstīja un līdz nāvei spīdzināja veco Tālavas letgaļu vadoni Tālivaldi [1].
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XIX. 1.-3.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 15. augustā.