Pāriet uz saturu

Igaunija 200

Vikipēdijas lapa
Igaunija 200
Eesti 200
Vadītājs Lauri Husars
Dibinātājs Kristina Kallasa
Sauklis "Pikk plaan Eestile" ("Ilgtermiņa plāns Igaunijai")
Dibināta 2018. gada 3. novembrī
Atdalījusies no Isamaa
Sociāldemokrātiskā partija
Galvenā mītne Suur-Karja 4-4, Tallina
Biedri (2021) 710[1]
Ideoloģija Liberālisms
Politiskā pozīcija Centrs
Oficiālās krāsas      Indigo
Rīgikogu
14 / 101
Pašvaldības
40 / 1 717
Eiropas Parlaments
0 / 7
Mājaslapa
eesti200.ee

Igaunija 200 (igauņu: Eesti 200; E200) ir liberāla politiskā partija Igaunijā.[2][3] Tās ideoloģija ir sociālais un ekonomiskais liberālisms.[4][5]

2017. gadā kustības izveides iniciatori uzsāka diskusijas par Igaunijas nākotni. Par kustības formālo pamatu var uzskatīt 2018. gada 2. maiju, kad pirmo reizi tika publicēts tās manifests. Kā liecina Turu-uuringute AS 2018. gada jūnija vidū veiktā sabiedriskās domas aptauja, nākamajās Rīgikogu vēlēšanās par kustību bija gatavi balsot 15% vēlētāju.

Bijusī "Igaunija 200" vadītāja Kristina Kallasa 2021. gada Viedokļu festivālā Paidē, Igaunijā

2018. gada 30. maijā par kustības lauku reģionu koordinatoru tika iecelts bijušais Pelvas apriņķa vadītājs Igors Taro.[6] 2018. gada 7. jūnijā iniciatori apstiprināja, ka "Igaunija 200" izpilddirektors būs Henriks Rāve.[7] Manifesta autori 2018. gada 8. jūnijā reģistrēja "Igaunija 200" kā bezpeļņas organizāciju. NPO dibinātāji bija Kristina Kallasa, Prīts Alamē, Kristīna Tenisone, Indreks Nūme, Igors Taro un Henriks Rāve. Par padomes vadītāju tika ievēlēta Kristina Kallasa.[8] 2018. gada 7. augustā bijušais Pro Patria līderis Marguss Tsahkna izteica vēlmi pievienoties "Igaunija 200".[9]

2018. gada 21. augustā kustība nolēma vēlāk rudenī izveidot politisko partiju un piedalīties 2019. gada martā gaidāmajās parlementa vēlēšanās.[10] 2018. gada 3. novembrī kustība kļuva par partiju, un par tās pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēta Kristina Kallasa.[11] 2019. gada 15. maijā Trīna Sāga sarunā ar Europe Elects sacīja, ka E200 mērķis ir pievienoties liberālajai grupai Renew Europe Eiropas Parlamentā. 2020. gada jūlijā Karina Kaupa Lapenina kļuva par partijas izpildsekretāri. 2020. gada 10. oktobrī "Igaunija 200" ievēlēja jaunu valdi. Par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Kristinu Kallasu. Par valdes locekļiem atkārtoti tika ievēlēti Marguss Tsahkna, Pirko Konsa, Jāks Laineste, savukārt par valdes locekļiem tika ievēlēti Karina Kaupa Lapenina, Margota Rose, Lauri Husars un Mareks Reināss . 2022. gada 15. oktobrī Lauri Husars partijas vadības vēlēšanās uzvarēja bijušo priekšsēdētāju Kristinu Kallasu un kļuva par priekšsēdētāju.

"Igaunija 200" sevi raksturo kā liberālu un progresīvu partiju. Viņi atbalsta Igaunijas dalību NATO un Eiropas Savienībā. Viņi atbalsta viendzimuma laulības un piekļuvi internetam padarīšanu par vienu no cilvēktiesībām.[12][13] Partija atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par 15% darbiniekiem, kuru darba un dzīvesvieta atrodas ārpus Tallinas un Harju apriņķa . Viņi atbalsta kopienu veidotus atjaunīgās enerģijas avotus un obligāciju izveidi zaļajam finansējumam. Viņi vēlas iekļaut garīgās veselības stundas skolas mācību programmās. Viņi atbalsta 1% pašvaldību budžeta atstāšanu iedzīvotāju izvēlētiem investīciju objektiem. Viņi paredz, ka pašvaldību struktūrās 50% veido politiķi un 50% ekspertu un interešu grupu pārstāvji. Viņi plāno samazināt politisko partiju publisko finansējumu.[14]

Vēlēšanu rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēlēšanas Balsis Vietas Poz. Valdība
# % ± pp # ±
2019 24 447 4,4
0 / 101
6. Neiekļuva parlamentā
2023 81 329 13,33
14 / 101
4. Valdībā

Eiropas Parlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēlēšanas Balsis Vietas Poz.
# % ± pp # ±
2019 10,706 3.2
0 / 7
7.
  1. «Äriregistri teabesüsteem» (igauņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 15. janvāris.
  2. Juzefovičs, Jānis; Vihalemm, Triin (August 2020). "Digital humor against essentialization: Strategies of Baltic Russian-speaking social media users". Political Geography 81: 102204. doi:10.1016/j.polgeo.2020.102204.
  3. Piret Ehin, Liisa Talving. The European Parliament Elections of 2019. Luiss University Press, 2019. 129. lpp. Eesti 200, a liberal newcomer, received 3.2% of the vote.
  4. «Estonia 200 unveils its full election candidate list». ERR News (Eesti Rahvusringhääling). 2019. gada 17. janvāris. Skatīts: 2021. gada 27. janvāris.
  5. Christoph Sebald. «EU country briefing: Estonia». EURACTIV, 2019. gada 14. maijs. Skatīts: 2021. gada 27. janvāris.
  6. «Igor Taro asub vedama Eesti 200 tegevust maakondades» (igauņu). Postimees. 2018. gada 30. maijs.
  7. «Eesti 200 tegevjuhiks saab Henrik Raave» (igauņu). ERR. 2018. gada 7. jūnijs.
  8. «Eesti 200 algatajad asutasid MTÜ» (igauņu). Postimees. 2018. gada 8. jūnijs.
  9. «Margus Tsahkna kinnitas, et liitub Eesti 200-ga» (igauņu). ERR. 2018. gada 7. augusts.
  10. «Liikumine Eesti 200 loob partei ja läheb valimistele» (igauņu). ERR. 2018. gada 21. augusts.
  11. «Eesti 200 moodustas partei. Erakonna esimeheks valiti Kristina Kallas». Delfi. Skatīts: 2021. gada 22. oktobris.
  12. «Eesti 200 programm» (igauņu).
  13. «Estonia 200 programme» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 6. martā. Skatīts: 2023. gada 6. martā.
  14. «Eesti 200 plaan» (igauņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 6. martā. Skatīts: 2023. gada 6. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]