Ikarus

Ikarus
Darbības joma	mašīnbūve
Darbības beigšanas iemesls	Irisbus iegādājās uzņēmumu un Ikarus beidza pastāvēt
Dibināts	1895. gadā
Dibinātājs	Imre Uhrijs
Beidza pastāvēt	2003. gadā
Galvenais birojs	Budapešta, Ungārija
Galvenās personas	Gabors Selešs
Produkti	autobusi
Īpašnieks(-i)	Műszertechnika Holding Zrt.
Mātes uzņēmums	Irisbus (1999–2003)
Tīmekļa vietne	www.ikarus.hu

Autobuss Ikarus 280.70E Katovicē

Ikarus bija autobusu ražotājuzņēmums, kas atrodas Budapeštā, Ungārijā. Uzņēmums tika dibināts 1895. gadā, kā Uhry Imre Kovács- és Kocsigyártó Üzeme. Komunistu ēras laikā Ungārijā tas dominēja visā Austrumu bloka un tā sabiedroto autobusu tirgos.

Vēsture

Līdz 1913. gadam uzņēmums pārsvarā specializējās uz automašīnu ražošanu, Pirmā pasaules kara laikā palielinājās pieprasījums pēc automašīnām un līdz ar to arī peļņa. 1927. gadā Ikarus uzvarēja starptautiskā konkursā un uzņēmums saņēma piedāvājumu saražot 60 autobusus. Pēc Volstrītas sabrukuma tas nesaņēma pārskaitījumus un to nācās slēgt. 1935. gadā uzņēmums atsāka ražošanu un pilnībā funkcionēja Otrā pasaules kara laikā. 1949. gada 23. februārī oficiāli tika izveidots uzņēmums Ikarus, apvienojoties tam ar lidmašīnu ražotāju Ikarus Gép és Fémgyár Rt.

1955. un 1956. gadā ar jauno priekšējo dzinēju modeļiem Ikarus 620, Ikarus 630 un Ikarus 631 panāca uzņēmuma ārējās tirdzniecības bilances palielināšanos, un neatkarīgi no Austrumeiropas, arī citas Eiropas valstis, Ķīna, Birma un Ēģipte sāka izmantot Ikarus autobusus valsts pilsētās. Līdz 1962. gadam Ikarus piegādāja ārvalstīm aptuveni 8000 autobusus un 1970. gadā ieguva otro vietu izstādē Monako Expo, pierādot savu nozīmi Eiropā. 1971. gadā jau vairāk nekā 100 000 autobusi tika saražoti un pārdošana palielinājās gadu pa gadam. Līdz 1973. gadam Ikarus kļuva par pasaulē ceturto lielāko ražotāju, bet materiālu trūkuma dēļ, pasūtījumi bieži vien netika piegādāti laicīgi. Līdz Padomju Savienības sabrukumam, Vācijas Demokrātiskā Republika bija viens no svarīgākajiem Ikarus tirdzniecības partneriem, bet, kad Vācija apvienojās pārdošana samazinājās par aptuveni 10%.

Ikarus piegādāja autobusu virsbūvi (bez durvīm, logiem, sēdekļi, motora) firmai Orion Bus Industries, kam bija noslēgts līgums par posmaino autobusu piegādi Toronto un Otavas transporta sistēmām no 1986. līdz 1987. gada beigām. Orion Ikarus autobusi tika montēti uz veco TTC autobusu bāzes, tādēļ ka tiem bija korozijas problēmas. Šīs problēmas izraisīja ražošanas procesā slikti apstrādātās metinājuma šuvju vietas.

No 1999. gada uzņēmums piederēja franču, itāļu ieguldījumu grupai Irisbus. 2006. gadā Irisbus visas savas Ikarusbus akcijas pārdeva Ungārijas uzņēmuma Műszertechnika grupai. 2005. gada decembrī Műszertechnika parakstīja līgumu iegūstot 100% uzņēmuma akciju, ko 1999. gadā ar kursu 75:25 nopirka kopuzņēmums Renault-Iveco un Ungārijas uzņēmums Gábor Széles. 2002. gadā Ikarus radīja 18 metrus garu posmaino autobusu, kas darbojas izmantojot dabasgāzi. Autobuss izmantots Kolumbijā, Transmilenio Rapid autobusu sabiedriskā transporta sistēmā, kas darbojas galvaspilsētā Bogotā. Uzņēmums 2007. gadā radīja jaunu zemās grīdas autobusu modeli, ko tas plānoja ražot priekš Ungārijas (200 — 400 vienību gadā), Krievijas (1000 — 2000 vienību gadā) un Ķīnas (10 000 vienību gadā).

2006. gadā Gary Urteaga, biznesa uzņēmējs no Peru, uzsāka projektu ar uzņēmuma Ikarus integrēšanu Latīņamerikas tirgū. Projektā bija paredzēta 8, 12 un 18 metrus garu autobusu piegāde, kas darbojas izmantojot dabasgāzi (CNG). Tas bija ieguldījums "Autobusu asamblejas iekārtas Latīņamerikas reģionā" (Bus Assembly Plants for the Latin American region). Piedāvājumus iesniedza, viens no tiem par Metropolitano ātrās autobusu tranzīta sistēmas izveidošanu ar Peru galvaspilsētu Limu, kas saņēma atļauju 2007. gadā un ko īstenoja no 2008. līdz 2009. gadam.

Laikā no 1999. līdz 2006. gadam Ikarus atradās Irisbus paspārnē. Pēc maksātnespējas pasludināšanas pēdējais autobuss tika saražots 2007. gada 11. decembrī. Dažas rūpnīcas vēl joprojām pastāv, bet autobusus tajās vairs neražo.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ikarus.