Ilga Rismane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilga Rismane
Personīgā informācija
Dzimusi 1937. gada 20. augustā
Rīga
Mirusi 2012. gada 2. martā (74 gadi)
Dzīves vieta Rīga
Nodarbošanās dzejniece
Augstskola LVU

Ilga Rismane (dzimusi Rīgā 1937. gada 20. augustā, mirusi 2012. gada 2. martā[1]) bija latviešu dzejniece un publiciste. 1956. gadā beigusi Rīgas 21. vidusskolu. Pirmā publikācija — 1957. gada oktobrī.

1965. gadā absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. No 1963. līdz 1969. gadam strādājusi Rīgas 12. bibliotēkā, no 1970. līdz 1986. gadam — par Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāju (kopā ar dzejnieci Ilgu Bērzu). Latvijas Rakstnieku savienības biedre no 1994. gada. Apbalvota ar Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu.[2] I. Rismane sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus, kā arī atdzejojusi no vācu, serbu un mongoļu valodas. Viņas dzejā galvenokārt izskan liriskas pārdomas un dabas motīvi.

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ķimenes nemierā, ķimenes mierā" (1972)
  • "Pelēns cepa rausi" (1973)
  • "Starp sarkano un balto āboliņu" (1979)
  • "Nākamā soļa aicinājums" (1985)
  • "Pilnas zīļu rudens klētis" (2002)

90. gados Ilga Rismane sarakstījusi vairāk nekā 10 nelielas grāmatas bērniem, lielāko daļu no tām pati ilustrējusi:

  • "Ežuks un Lapsa" (1991)
  • "Sniegainīši" (1991)
  • "Pūķis Puķis" (1991)
  • "Zirnis, pupa, lēca" (1992)
  • "Baibiņa, Bobis un bikses" (1993)
  • "Ancis, pekainis un šokolāde" (1994)
  • "Balva balvai" (1994)
  • "Cālēns Čabulis" (1994)
  • "Zaķīši Zaķīšos" (1995)
  • "Pļavu puķes kā daiļas dainas" (1997)
  • "Ar cekuliņu kupenā" (1997)
  • "Blāzmas un brāzmas" (1999)
  • "Pa staru augšup kāpju" (1999)
  • "Dāvana — saulīte" (2000)

u.c.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]