Ilga Rismane
|
Ilga Rismane (dzimusi Rīgā 1937. gada 20. augustā, mirusi 2012. gada 2. martā[1]) bija latviešu dzejniece un publiciste. 1956. gadā beigusi Rīgas 21. vidusskolu. Pirmā publikācija — 1957. gada oktobrī.
1965. gadā absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. No 1963. līdz 1969. gadam strādājusi Rīgas 12. bibliotēkā, no 1970. līdz 1986. gadam — par Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāju (kopā ar dzejnieci Ilgu Bērzu). Latvijas Rakstnieku savienības biedre no 1994. gada. Apbalvota ar Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu.[2] I. Rismane sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus, kā arī atdzejojusi no vācu, serbu un mongoļu valodas. Viņas dzejā galvenokārt izskan liriskas pārdomas un dabas motīvi.
Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Ķimenes nemierā, ķimenes mierā" (1972)
- "Pelēns cepa rausi" (1973)
- "Starp sarkano un balto āboliņu" (1979)
- "Nākamā soļa aicinājums" (1985)
- "Pilnas zīļu rudens klētis" (2002)
90. gados Ilga Rismane sarakstījusi vairāk nekā 10 nelielas grāmatas bērniem, lielāko daļu no tām pati ilustrējusi:
- "Ežuks un Lapsa" (1991)
- "Sniegainīši" (1991)
- "Pūķis Puķis" (1991)
- "Zirnis, pupa, lēca" (1992)
- "Baibiņa, Bobis un bikses" (1993)
- "Ancis, pekainis un šokolāde" (1994)
- "Balva balvai" (1994)
- "Cālēns Čabulis" (1994)
- "Zaķīši Zaķīšos" (1995)
- "Pļavu puķes kā daiļas dainas" (1997)
- "Ar cekuliņu kupenā" (1997)
- "Blāzmas un brāzmas" (1999)
- "Pa staru augšup kāpju" (1999)
- "Dāvana — saulīte" (2000)
u.c.[3]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ilga Rismane: Zasulauka zirgkastaņas. Dzejoļkopa ar Viktora Līvzemnieka ievadvārdiem. Karogs, nr. 8/1987, 53.–58. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ vestnesis.lv. «Mantojuma ziņa, 05.12.2012. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-21.
- ↑ Ilga Rismane
- ↑ Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: Rismane Ilga.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|