Rīgas Skolēnu pils
| Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" | |
|---|---|
|
Rīgas Skolēnu pils | |
|
Rīgas Skolēnu pils logo | |
| Informācija | |
| Atrašanās vieta |
|
| Koordinātas | 56°57′45.14″N 24°8′34.70″E / 56.9625389°N 24.1429722°EKoordinātas: 56°57′45.14″N 24°8′34.70″E / 56.9625389°N 24.1429722°E |
| Veids | Bērnu un jauniešu centrs |
| Dibināta | 1940. gada 8. oktobrī |
| Direktors | Māra Vilciņa |
| Mācību programmas |
|
| Kolektīvi, pulciņi | Vairāk nekā 60 |
| Pedagogi | 100 |
| Audzēkņu skaits | Ap 3500 |
| Audzēkņu vecums | 3—25 gadi |
| Mājaslapa |
www |
Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" (saīsināti RSP) ir interešu izglītības iestāde. Tā atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1940. gada 8. oktobrī ar Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes lēmumu tika izveidota Latvijas PSR Pionieru pils, kuras rīcībā nodeva namu Amatu ielā 5/6, Rīgā (Lielā ģilde (Rīga)). 1941.gada 10. janvārī tika izdots lēmums par Rīgas pils ziemeļu daļas nodošanu Pionieru pilij. Atklāšanas koncerts notika 1941. gada 22. februārī. Darbības pirmsākumos tā bija republikāniskas pakļautības iestāde. 1952. gadā Latvijas PSR Pionieru pils tika nodota Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai un pārdēvēta par Rīgas Pionieru pili.
1986. gadā Rīgas Pionieru pils izmainīja nosaukumu uz "Rīgas pionieru un skolēnu pils".
1991. gada 1. decembrī Rīgas pionieru un skolēnu pils kļuva par bērnu un jauniešu brīvā laika centru "Rīgas Skolēnu pils", saīsināti — RSP.[1]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas pili bija nepieciešams izmantot Latvijas Valsts prezidenta vajadzībām. 1994. gada 30. septembrī RSP rīcībā tika nodota trīsstāvu ēka Krišjāņa Barona ielā 99.[2] Nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas būvēts 1880. gadā eklektisma stilā. Šai ēkā no 1894. gada līdz Pirmajam pasaules karam atradās Pareizticīgo garīgais seminārs[3], bet no 1919. līdz 1940. gadam — Latvijas Kara skola. 1942. gadā tajā izvietojās Arāja komandas štābs.[4]
Šai ēkā atrodas ne tikai pulciņu un kolektīvu nodarbību telpas, bet arī RSP struktūrvienība Rīgas Skolu muzejs. Vēl viena struktūrvienība tika izveidota 2025. gadā, kad Rīgas pilsēta RSP lietošanā nodeva atjaunoto "Aldara kāpšanas torni", kas atrodas Dauderu parkā.
2025. gadā Rīgas Skolēnu pils atzīmēja savas pastāvēšanas 85 gadu jubileju.
Piedāvātie interešu izglītības virzieni
[labot | labot pirmkodu]- Deja
- Tautas deju ansamblis "Uguntiņa"
- Ritmoplastika
- Eksotiskās dejas grupa "Anarkali"
- Mūsdienu deju grupa "Karkadē"
- Mūzika
- Akordeonistu ansamblis "Opuss"
- Ģitārspēles apmācība
- Kamerorķestris
- Koklētāju ansamblis "Austriņa"
- Koris "Accolada"
- Meiteņu kamerkoris "Tonika"
- Meiteņu koris "Rīga"
- Popgrupa "Brīze"
- Pūtēju orķestris
- Vijoļspēles apmācība
- Vokālā studija
- Folklora
- Tēlotāja un vizuāli plastiskā māksla
- Dizaina mākslas pulciņš "Tekstūra un faktūra"
- Floristika un dāvanu dizains
- Mākslas darbnīca "Taurenis"
- Mākslas pulciņš "Akvarelis"
- Mākslas pulciņš "Jautrās krāsas"
- Mākslas pulciņš "Krāsa un forma"
- Mākslas studija jauniešiem "Vīzija"
- Rotaslietu darināšana
- Tekstildizains
- Trauku apgleznošana
- Tēlniecība
- Zīmēšana un gleznošana
- Teātris (kustību, leļļu, grims)
- Sports
- Alpīnisms
- Badmintons
- Bridžs
- Dambrete
- Fitness
- Joga
- Karatē
- Kāpšanas sports
- Orientēšanās sports
- Sporta tūrisms
- Sporta dejas
- Šaušanas sports
- Tehnoloģijas un inženierzinātne
- Alpīnisms
- 3D datormodelēšana
- Animācijas studija
- Apģērbu stils un mode
- Datorgrafika
- Datorzinības
- Dizains un tehnoloģijas
- Elektronikas un robotikas pamati
- Filmu darbnīca
- Foto un melnbaltais foto
- Juveliermāksla un metāla dizains
- Keramika
- Koka dizains un tehnoloģijas
- Kokapstrāde un dizains
- Konstruēšana un modelēšana miniatūrmākslā
- Lego
- Modelēšanas un konstruēšanas pamati
- Modes akadēmija
- Papīrdizains un konstruēšana
- Pilsoniskā un sociālā joma (arheoloģija, vēsture, joga, žurnālistika)
- Valodas (angļu, vācu, latviešu)
- Jaunatnes darbs (Spēļu istaba)
Pulciņi un kolektīvi
[labot | labot pirmkodu]Rīgas Skolēnu pilī ir vairāk nekā 60 dažādu pulciņu un kolektīvu. Tajos darbojas ap 3500 bērnu un jauniešu vecumā no 3 līdz 25 gadiem.
Daudzi Rīgas Skolēnu pils kolektīvi pastāv jau vairākus gadu desmitus, piemēram, teātris "Zīļuks" (teātra studija pastāvēja jau 1941.gadā, Pionieru teātris no 1962. gada), meiteņu kamerkoris "Tonika" (dibināts 1966. gadā), Tautas deju ansamblis "Uguntiņa" (dibināts 1948. gadā). No pazīstamākajiem RSP kolektīviem var minēt sporta deju studiju "Dzintarjūra", koklētāju ansambli "Austriņa", korus "Rīga" un "Accolada".
Tradīcijas
[labot | labot pirmkodu]Rīgas Skolēnu pils folkloras, teātra, deju, mūzikas jomas kolektīvi piedalās Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, Rīgas svētkos, tiek organizētas tradicionālās mākslas izstādes, Lieldienu un Ziemassvētku koncerti, teātra "Zīļuks" Ziemassvētku eglīšu pasākumi.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos RSP ar vairāk kā 500 dalībniekiem bija svētkos visplašāk pārstāvētā Rīgas pilsētas iestāde.
No 2003. gada līdz 2015.gadam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā katru gadu maija pēdējā svētdienā notika RSP pasākums "Es atnācu dižoties, nāciet, tautas, skatīties!”. Šajā dienā muzeja sētās varēja iepazīties ar RSP pulciņu un kolektīvu darbu, aplūkot izstādes, bet uz muzeja estrādes varēja vērot mūzikas un deju priekšnesumus. Pasākuma apmeklētāji varēja arī piedalīties dažādās atrakcijās, spēlēs, viktorīnās, sacensībās.
Kopš 2006.gada Rīgas Skolēnu pils Eiropas Savienības projekta "Leonardo da Vinči" ietvaros sadarbojas ar Vācijas pilsētas Hamburgas Sociālpedagoģijas skolu, kura sūta savus studentus divu līdz četru mēnešu garās praksēs uz Rīgas izglītības iestādēm.
Ik pēc 5 gadiem ar plašu pasākumu programmu RSP svin savu dzimšanas dienu. Bijušo darbinieku salidojums, izstādes, lielkoncerts - pulcē plašu interesentu loku.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Virtuālā izstāde "Rīgas pionieru un Skolēnu pils"
- ↑ «Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs». skolumuzejs.lv. Skatīts: 2025-11-22.[novecojusi saite]
- ↑ Pareizticīgo garīgais seminārs"
- ↑ Ričards Pļavnieks. Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju. Latvijas mediji, Rīga, 2020. 77. lpp. ISBN 978-9934-15-782-0