Indijas mangusts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Indijas mangusts
Herpestes edwardsii (E. Geoffroy, 1818)
Indijas mangusts
Indijas mangusts
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaMangustu dzimta (Herpestidae)
ĢintsMangusti (Herpestes)
SugaIndijas mangusts (H. edwardsii)
Izplatība
Indian Gray Mongoose area.png
Indijas mangusts Vikikrātuvē

Indijas mangusts (Herpestes edwardsii) mangustu dzimtas plēsējs, kurš bieži vien tiek audzēts kā mājdzīvnieks, kas ķer grauzējus.

Sastopamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas mangusts savā dabiskajā vidē (Haidarābādu, Indija)

Indijas mangusts sastopams Indijā, Šrilankā, no Āzijas austrumiem un centrālās daļas pat līdz Nepālai. Citas mangustu sugas dzīvo Tālajos Austrumos, Āfrikā, Spānijas dienvidos un Portugālē.

Izskats un īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas mangustam, kura garums ir 43 cm, ir pelēka, ar lāsumiņiem klāta vilna un gara, pūkaina 39 cm gara aste. Kad viņš skrien, aste ir izstiepta uz aizmuguri. Biezā vilna mangustu pasargā no kobras indīgajiem zobiem. Indijas mangusts sver līdz 1,5 kg. Tas ir ļoti veikls un kustīgs dzīvnieks, pārvietojas ar ātriem lēcieniem. Lielāko daļu laika pavada virszemē. Prot veikli kāpelēt arī pa sienām un koku zariem, tāpat kā pērtiķis. Īsākas distances var iet atmuguriski, var saritināties kamolā, pacelties pakaļkājās un uzlēkt augstu gaisā. Mangusts spēj atšķirt samērā daudz krāsu. Šajā ziņā viņš atšķiras no lielākās daļas zīdītāju, kam ir ļoti ierobežota krāsu redzēšanas spēja.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas mangusts ir aktīvs dienā, kad barojas. Nakti pārlaiž pamestā termītu pūznī vai izraktā alā. Viņa iemīļotākie biotopi ir atklātas vai retiem kokiem apaugušas teritorijas.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medību laikā mangusts izmanto katru izdevību. Viņš ir ļoti apķērīgs mednieks, meklē medījumu, izmantodams galvenokārt redzi un dzirdi. Mangusts nepalaidīs garām nevienu izdevību iegūt medījumu. Mangusta barība ir žurkas, peles un citi mazi zīdītāji, kā arī skorpioni, kukaiņi un putnu olas. Barības meklēšanas laikā mangusts sakašņā zemi un apveļ zarus un mazus akmentiņus. Kad upuris metās bēgt, mangusts vienmēr dzenas tam pakaļ. Noķerto upuri nogalina ar kodienu kaklā un norij. Mangusts reizēm ķer arī lielas čūskas, pat kobras, taču galvenokārt pārtiek no maziem dzīvniekiem, kas dzīvo virszemē vai pazemē. Kad mangusts meklē barību virszemē, viņš sargā ausis, tās cieši aizverot - tā, lai iekšā netiek ne zeme, ne ūdens.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī mangusts savā dzimtenē ir sastopams lielā skaitā, par viņa vairošanos savvaļā nekas daudz nav zināms. Pārošanās periodā abu dzimumu dzīvnieki kādu laiku dzīvo kopā. Pēc pārošanās izšķiras un atgriežas pie iepriekšējās vientuļās dzīves. Daži tēviņi vēl mēģina atrast citas mātītes, kas gribētu pāroties. Apmēram 60 dienas pēc pārošanās akta labi nomaskētā alā mātīte dzemdē 2 līdz 4 mazuļus. Ja viņiem draud briesmas, māte ņem mazuļus zobos un nekavējoties pārnes uz citu slēpni. Mazuļiem pēc piedzimšanas ir maiga vilna, un dažas pirmās nedēļas tie ir akli. Māte vairākas nedēļas baro mazuļus ar pienu. Mazuļi ātri aug un attīstās. Pēc neilga laika mazie jau pavada māti medībās, lai iemācītos medību paņēmienus. Kad mazuļi paši iemācījušies atrast barību, māte ignorē viņu klātbūtni. Pret viņiem kļūst arvien vairāk agresīva, un mazuļiem pašiem jāmeklē sava teritorija.

Radniecīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viveru dzimtai pieder arī parastā geneta (Genetta genetta), Āfrikas civeta (Civettictis civetta), daudzas mangustu sugas. Pundurmangusts (Helogale parvula) ir 40 centimetru garš (no deguna līdz astei).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 100 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]