Pērtiķi

Pērtiķi
Baltpieres kapucīns (Cebus albifrons)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Pērtiķi Vikikrātuvē

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav puspērtiķi un cilvēkpērtiķi. Ir zināmas 264 pērtiķu sugas. Latviešu valodā ar vārdu "pērtiķi" apzīmē arī otru primātu apakškārtu — slapjdeguna pērtiķus (Strepsirrhini), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas "īsto pērtiķu" sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.

Visi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā Platyrrhini, bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (Cercopithecoidea) virsdzimta ir daļa no Vecās pasaules pērtiķu (Catarrhina) sekcijas, kurā ir iekļauti arī cilvēkpērtiķi. Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

Izskats un īpašības

Pērtiķi ir gudri un inteliģenti dzīvnieki, un atšķirībā no cilvēkpērtiķiem tiem parasti ir aste. Tie var būt ļoti dažādos izmēros. Mazākais ir pundurkalitrikss (Cebuella pygmaea), kas ir tikai 14—16 cm garš bez astes un kura svars ir 120—140 g. Toties lielākais ir mandrils (Mandrillus sphinx), kas ir gandrīz 1 m garš un sver 35 kg.

Daži pērtiķi dzīvo tikai kokos, daži dzīvo savannā, līdz ar to arī ēšanas ieradumi atšķiras. Tomēr pamatā pērtiķi barojas ar augļiem, lapām, sēklām, riekstiem, ziediem, olām un maziem dzīvniekiem, kukaiņus un zirnekļus ieskaitot.

Pērtiķiem ir dažas kopīgas īpašības: lielākajai daļai Jaunās pasaules pērtiķu ir tvērējaste, toties zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem astei nav tveršanas īpašību, kā arī dažām sugām vispār nav astes. Dažiem pērtiķiem ir krāsu redze, līdzīga kā cilvēkiem, toties citiem tā ir melnbalta. Lai gan Jaunās pasaules pērtiķiem un Vecās pasaules pērtiķiem (cilvēkpērtiķus ieskaitot) ir uz priekšu vērstas acis, tomēr sejas abām grupām ir ļoti atšķirīgas. Katrai grupai ir atšķirīga deguna, vaiga kaulu un ķermeņa anatomija.

Klasifikācija

Sekojošā klasifikācija atspoguļo pērtiķu sistemātiku primātu klasifikācijā.

• kārta Primāti (Primates)
  • apakškārta Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini)
  • apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
    • infrakārta Tarsiji (Tarsiiformes)
      • dzimta Tarsiji (Tarsiidae)
    • infrakārta Augstākie primāti (Simiae jeb Simiiformes)
      • virsdzimta Jaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
        • dzimta Kapucīni (Cebidae)
        • dzimta Bezausu pērtiķi (Aotidae)
        • dzimta Saki (Pitheciidae)
        • dzimta Zirnekļpērtiķi (Atelidae)
      • sekcija Vecās pasaules pērtiķi (Catarrhini)
        • virsdzimta Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
          • dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
        • virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi (Hominoidea)
          • dzimta Giboni (Hylobatidae)
          • dzimta Cilvēkpērtiķi (Hominidae)

Pērtiķi un cilvēks

Pērtiķis primātu eksperimentālajā laboratorijā

Daudzām pērtiķu sugām ir dažāda rakstura attiecības ar cilvēku. Vieni tiek turēti kā mājdzīvnieki, citus izmanto medicīniskās izpētes laboratorijās vai kosmosa misijās. Daži tiek medīti, jo tiek uzskatīti par kaitēkļiem lauksaimniecībai, bet daži tiek izmantoti kā slimu cilvēku pavadoņi. Ir arī sugas, kas kļuvušas bīstamas cilvēkiem, jo pulcējas tūristu izklaides vietās un reizēm uzbrūk cilvēkam. Reliģijā un kultūrā pērtiķis simbolizē gan atjautību un prātu, gan palaidnību un ļaunumu.

Eksperimenti

Dažāda rakstura eksperimentos visbiežāk izmanto makakus, īpaši rēzus makaku (Macaca mulatta), kā arī zaļo mērkaķu ģints sugu baltkrūšu mērkaķi (Chlorocebus sabaeus). Pērtiķi var būt gan noķerti savvaļā, gan īpašās audzētavās audzēti. Tos izmanto tādēļ, ka tie ir fiziski un psiholoģiski līdzīgi cilvēkiem, bet vairojas daudz ātrāk un produktīvāk kā cilvēkpērtiķi.

Pērtiķu izmantošana laboratorijās no vienas puses nav ētiska, un dzīvnieku aizsardzības organizācijas asi iebilst pret pērtiķu izmantošanu eksperimentos. No otras puses šie izmēģinājumi ir devuši iespēju atklāt daudzas vajadzīgas zāles dažādu slimību ārstēšanai un izprast smadzeņu darbības principus.

Pērtiķi kā pārtika

Dienvidāzijā, Ķīnā un Āfrikā pērtiķu smadzenes uzskata par smalku delikatesi. Islāma tautām ēst pērtiķus ir aizliegts, lai gan Āfrikā pērtiķu gaļa reizēm tiek pārdota vienkārši kā savvaļas dzīvnieku gaļa (angļu: bushmeat).

Literatūra

• Brēms A. Dzīvnieku valsts. - Grāmatu draugs: Rīga, 1938. 27.-107. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pērtiķi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• How do apes differ from monkeys?
• Zodiaka zīme: pērtiķis/mērkaķis (angliski)
• The Impossible Housing and Handling Conditions of Monkeys in Research Laboratories
• The Problem With Pet Monkeys Arhivēts 2014. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē.