Grauzēji

Grauzēji; Rodentia (Bowdich, 1821)
	Baltastes antilopvāvere (Ammospermophilus leucurus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase	Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase	Placentāļi (Eutheria)
Virskārta	Pirmprimātu placentāļi
Lielkārta	Grauzējveidīgie (Glires)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)
Iedalījums
	Bebrveidīgo apakškārta (Castorimorpha); Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha); Peļveidīgo apakškārta (Myomorpha); Vāverveidīgo apakškārta (Sciuromorpha); Zvīņastveidīgo apakškārta (Anomaluromorpha);
	Grauzēji Vikikrātuvē

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta. Tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris^[1] apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā.^[2]

No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji.^[3] Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).^[4]

Izskats un īpašības

Kapibara — vislielākais mūsdienās dzīvojošais grauzējs

Lielākā daļa grauzēju ir maza auguma dzīvnieki; sīkā Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides) var būt tikai 3 cm gara un svērt 2,5 g,^[5] toties kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) var svērt 65 kg un tās ķermenis var sasniegt 130 cm.^[6] Vislielākais zināmais grauzējs ir izmirušais Josephoartigasia monesi, kas svēra apmēram 1000—1500 kg.^[7]

Grauzējiem ir asi priekšzobi, ar kuriem var sagrauzt koku, cietu sēklu, riekstu čaumalas un sakost ienaidniekus. Grauzējiem nav ilkņu un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas brīva telpa.

Barība

Lielākā daļa grauzēju ēd sēklas vai augus, lai gan dažiem diēta ir bagātināta ar kukaiņiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Dažas sugas ir kļuvušas par kaitīgajiem dzīvniekiem, izēdot cilvēku barības un graudu krājumus, kā arī izplatot dažādas slimības.

Sistemātika

Grauzēju kārta (Rodentia)

Bebrveidīgo apakškārta (Castorimorpha)
- Bebru virsdzimta (Castoroidea)
  - Bebru dzimta (Castoridae)
- Goferu virsdzimta (Geomyoidea)
  - Goferu dzimta (Geomyidae)
  - Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae)
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
- incertae sedis
  - Laosas klinšu žurku dzimta (Diatomyidae)
- Gundveidīgo infrakārta (Ctenodactylomorphi)
  - Gundu dzimta (Ctenodactylidae)
- Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
  - sīkkārta: Āfrikas dzeloņcūkveidīgie (Phiomorpha)
    - Āfrikas kurmjžurku dzimta (Bathyergidae)
    - Dzeloņcūku dzimta (Hystricidae)
    - Klinšu žurku dzimta (Petromuridae)
    - Meldru žurku dzimta (Thryonomyidae)
  - sīkkārta: Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
    - Amerikas dzeloņcūku virsdzimta (Erethizontoidea)
      - Amerikas dzeloņcūku dzimta (Erethizontidae)
    - Jūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea)
      - Agutu dzimta (Dasyproctidae)
      - Jūrascūciņu dzimta (Caviidae)
      - Pakaranu dzimta (Dinomyidae)
      - Paku dzimta (Cuniculidae)
    - Degu virsdzimta (Octodontoidea)
      - Asspalvaino žurku dzimta (Echimyidae)
      - Degu dzimta (Octodontidae)
      - Hutiju dzimta (Capromyidae)
      - †Milzu hutiju dzimta (Heptaxodontidae)
      - Nūtriju dzimta (Myocastoridae)
      - Tukotuko dzimta (Ctenomyidae)
    - Šinšillu virsdzimta (Chinchilloidea)
      - Šinšillu dzimta (Chinchillidae)
      - Šinšilžurku dzimta (Abrocomidae)
Peļveidīgo apakškārta (Myomorpha)
- Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
  - Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae)
- Peļu virsdzimta (Muroidea)
  - Austrumsusuru dzimta (Platacanthomyidae)
  - Āfrikas peļu dzimta (Nesomyidae)
  - Kāmjpeļu dzimta (Calomyscidae)
  - Kāmju dzimta (Cricetidae)
  - Kurmjžurku dzimta (Spalacidae)
  - Peļu dzimta (Muridae)
Vāverveidīgo apakškārta (Sciuromorpha)
- Kalnu bebru dzimta (Aplodontiidae)
- Susuru dzimta (Gliridae)
- Vāveru dzimta (Sciuridae)
Zvīņastveidīgo apakškārta (Anomaluromorpha)
- Slaidkāju dzimta (Pedetidae)
- Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)

Atsauces

↑ «Rodents: Gnawing Animals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī.
↑ «rodent Facts, information, pictures». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī. Teksts " Encyclopedia.com articles about rodent " ignorēts
↑ ADW: Rodentia: Information
↑ «Zīdītāji (Mammalia)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī.
↑ «African pygmy mouse (Mus minutoides)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
↑ capybaras hydrochaeridae: Web Search Results from Answers.com
↑ Millien, Virginie (05 2008). "The largest among the smallest: the body mass of the giant rodent Josephoartigasia monesi". Proceedings of the Royal Society B 1: -1. doi:10.1098/rspb.2008.0087

Ārējās saites

[1] «Rodents: Gnawing Animals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī.

[2] «rodent Facts, information, pictures». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī. Teksts " Encyclopedia.com articles about rodent " ignorēts

[3] ADW: Rodentia: Information

[4] «Zīdītāji (Mammalia)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2009. gada 18. aprīlī.

[5] «African pygmy mouse (Mus minutoides)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.

[6] ybaras hydrochaeridae: Web Search Results from Answers.com

[7] Millien, Virginie (05 2008). "The largest among the smallest: the body mass of the giant rodent Josephoartigasia monesi". Proceedings of the Royal Society B 1: -1. doi:10.1098/rspb.2008.0087

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]