Ingmāra Balode
| ||||||||||
.svg){kind=small}
Ingmāra Balode (dzimusi 1981. gada 29. janvārī Aucē) ir latviešu dzejniece un tulkotāja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžu un Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura un maģistra studijas, studē tās doktorantūrā. No 2006. līdz 2011. gadam literārā redaktore portālā "Satori", kopš 2012. gada redaktore apgādā "Mansards". Publicē dzejoļus kopš 90. gadu beigām, agrīnā dzeja apkopota kopkrājumā "21 no 21. gadsimta" (1999), pēc tam iznākuši trīs dzejoļu krājumi. I. Balodes dzejoļi tulkoti angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu un čehu valodā, neliela dzejas izlase itāļu valodā iznākusi 2016. gadā Venēcijā.[1]
Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas, atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autorus.
Tulkojusi savas paaudzes poļu rakstnieku darbus (Dorota Maslovska, Mikolajs Ložiņskis, kā arī Ādama Zagajevska dzejas izlasi. Publicējusi arī E. E. Kamingsa, Tadeuša Dobrovska, Jaceka Denela un citu autoru darbu atdzejojumus, kā arī Slavomira Mrožeka īsprozas tulkojumus.
Veidojusi radio NABA iknedēļas dzejas raidījumu "Bronhīts". Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2006). Divreiz saņēmusi Literatūras gada balvu — nominācijā "Labākā debija" par pirmo dzejoļu krājumu un nominācijā "Labākā dzejas grāmata" par otro. Par Ā. Zagajevska izlasi saņēmusi žurnāla "Latvju Teksti" balvu atdzejā (2010), bet par M. Ložiņska grāmatas tulkojumu — Jāņa Baltvilka balvu (2012).
Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018).[2]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli. Rīga: 1/4 Satori, 2007.
- alba. Rīga: Mansards, 2012.
- Dzejoļi pēc mūsu ēras. Rīga: Neputns, 2020.
Grāmatas citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Trokšņot drīkst tikai jūra / Solo il mare può far rumore. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Venezia: Damocle, 2016.
- Альба (Alba). Ukraiņu valodā atdz. Māris Salējs un Jurijs Zavadskis. Тернопіль: Крок, 2019.
Dzeja antoloģijās un kopkrājumos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ord och steg (zviedru valodā atdz. J. Kronbergs). Stockholm: Tranan, 2008.
- Six Latvian Poets ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I. Lešinska): A. Auziņa, Ingmāra Balode, A. Krivade, M. Pujāts, M. Salējs, K. Vērdiņš. Todmorden: Arc Publications, 2011.
- Junge Dichtung aus Lettland (vācu valodā atdz. K. Grasis). Berlin: hochroth, 2013.
- Девичий виноград: Женская поэзия Латвии (krievu valodā atdz. S. Moreino). Русский Гулливер, 2014.
- Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije (slovēņu valodā). Sast. Klemen Pisk un Artis Ostups. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016.
Tulkojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nīls Geimens. Nekadiene. Rīga: AGB, 2005.
- Hanna Krāla. Paspēt brīdi pirms Dieva. Rīga: Dienas grāmata, 2005.
- Dorota Maslovska. Poļu-krievu karš zem sarkani baltā karoga. Rīga: Dienas grāmata, 2007.
- Mikolajs Ložiņskis. Reisefieber. Rīga: 1/4 Satori, 2008.
- Ādams Zagajevskis. Svešā skaistumā. Rīga: 1/4 Satori, 2009.
- Mikolajs Ložiņskis. Būtnes bēg. Rīga: Liels un mazs, 2011.
- Mikolajs Ložiņskis. Grāmata. Rīga: Mansards, 2014.
- E. E. Kamingss. Pavasara virpulis [līdzautore, sastādītāja kopā ar K. Vecgrāvi]. Rīga: Neputns, 2017.
- Jaroslavs Ivaškevičs. Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja. Rīga: Neputns, 2019.
- Česlavs Milošs. Dāvana. Rīga: Neputns, 2021.
- Serhijs Žadans. Harkivas dinamo [līdzautore]. Rīga: Orbīta, 2023.
- Mikolajs Ložiņskis. Dāvana diviem. Rīga: Liels un mazs, 2023.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Solo il mare può far rumore. https://www.amazon.it/Solo-mare-pu%C3%B2-far-rumore/dp/8896590892
- ↑ Latvijas kultūras nozares pārstāvjiem piešķirs Polijas apbalvojumus. Latvijas Avīze, 2018, 5. novembris.
|