Irānas azerbaidžāņi

Irānas augstākais līderis Alī Hāmenejī pēc izcelsmes ir azerbaidžānis

Irānas azerbaidžāņi ir ievērojama etniskā grupa Irānā, kas galvenokārt dzīvo valsts ziemeļrietumu daļā (Irānas Azerbaidžānā). Runā azerbaidžāņu valodā, tomēr tā atšķiras ar dažām īpatnībām un dialektiem. To skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no Irānas kopējā iedzīvotāju skaita.

Lielākā daļa Irānas azerbaidžāņu ir musulmaņi šīīti, līdzīgi kā azerbaidžāņi Azerbaidžānā.

Vēsture

Azerbaidžāņu izcelsme saistīta ar senajām tautām, kas dzīvoja reģionā starp Kaspijas jūru un Kaukāza kalniem. Viņu senči bija vairāku tautu sajaukums, tostarp mīdieši, persieši un tjurku nomadu ciltis. Reģions, kas tagad ir Irānas Azerbaidžāna (Dienvidazerbaidžāna), ir bijis Persijas impēriju sastāvdaļa kopš Ahemenīdu dinastijas laikiem (6.–4. gadsimts p.m.ē.).

11. gadsimtā reģionā sāka ienākt tjurku ciltis, kuru ietekme izplatījās arī Irānas ziemeļrietumu daļā. Šis process ilga vairākus gadsimtus un veicināja tjurkiskas kultūras un valodas attīstību reģionā. Pakāpeniski izveidojās etniska un valodiska kopība, ko šodien dēvē par azerbaidžāņiem.

Sefevīdu dinastija (1501—1736) bija liels pagrieziena punkts Irānas vēsturē, jo tā padarīja šīītu islāmu par valsts reliģiju. Sefevīdu valdnieki, paši būdami azerbaidžāņu izcelsmes, nostiprināja azerbaidžāņu politisko un militāro ietekmi. Viņu galvenā militārā elite sastāvēja no azerbaidžāņu pārstāvjiem. Šajā laikā azerbaidžāņu valoda kļuva par vienu no galvenajām valodām, it īpaši armijā un tiesā.

18. gadsimtā Kādžāru dinastija (1794–1925), kura arī bija azerbaidžāņu izcelsmes, kontrolēja Irānu. Šajā periodā azerbaidžāņu loma Irānas politikā bija nozīmīga, un viņu kultūras ietekme turpināja izplatīties. Tomēr 19. gadsimtā Kādžāru dinastija zaudēja kontroli pār Kaukāza reģionu, kas tika iekļauts Krievijas Impērijā. 1828. gada Tjurkmenčajas līgums noteica Kaspijas jūras dienvidu daļas pievienošanu Krievijai, radot robežu starp Irānas un mūsdienu Azerbaidžānas teritorijām.

Pahlavi dinastijas valdīšanas laikā (1925—1979) notika Irānas centralizācija, un azerbaidžāņu kultūras un politiskā ietekme samazinājās. Pahlavi režīms uzsāka persifikācijas politiku, cenšoties samazināt etnisko minoritāšu ietekmi un nodrošināt persiešu valodas hegemoniju. Šajā periodā azerbaidžāņu valoda un kultūra tika apspiesta, un azerbaidžāņu etniskā identitāte zaudēja savu redzamību.

1979. gada Irānas islāma revolūcija izraisīja izmaiņas, taču azerbaidžāņu situācija nemainījās tik būtiski, kā varētu gaidīt. Lai gan revolūcija centās izbeigt monarhisko valdīšanu un izveidot jaunu islāma republiku, etnisko minoritāšu, tostarp azerbaidžāņu, jautājumi palika sarežģīti. Azerbaidžāņi veido lielu daļu Irānas iedzīvotāju (aptuveni 16—25%), galvenokārt koncentrējoties Irānas ziemeļrietumos, un viņu valoda un kultūra joprojām saglabājas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irānas azerbaidžāņi.