Irbe (upe)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Irbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Irbe
Irbes upe iepretim Miķeļtornim
Irbes upe iepretim Miķeļtornim
Irbe, Stende, Rinda un Puzes ezers
Irbe, Stende, Rinda un Puzes ezers
Satekupes Rinda un Stende
57°32′32″N 21°54′41″E / 57.54222°N 21.91139°E / 57.54222; 21.91139
Ieteka Baltijas jūra (Irbes šaurums)
57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°E / 57.64472; 22.14583Koordinātas: 57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°E / 57.64472; 22.14583
Caurteces valstis Latvija
Garums 32 km
Kritums 8 m  
Vidējā caurtece 15,5 m³/s 
Gada notece 0,5 km³ 
Baseina platība 1924 km² 
Galvenās pietekas Dižgrāvis
Irbe Vikikrātuvē

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiski: Īra)[1] ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos. Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vienīgā ievērojamā pieteka ir Dižgrāvis upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25m/km). Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās Padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Upes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irbei nav tādu izteiktu ieleju kā citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Irbe tiek dēvēta arī par Kurzemes Gauju[2], tikai tā ir šaurāka un iztrūkst smilšakmeņu atsegumu.

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa Piejūras zemieni paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz nokritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas.

Irbes upe un lībieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irbes upe ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst caur lībiešu zemi. Lībiešu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar ūdeņiem - kuģniecība un zvejniecība. Vidzemes lībieši galvenokārt izmantoja Daugavas, Lielupes, Salacas, Gaujas ūdeņus un Rīgas jūras līci, bet Kurzemes lībieši Baltijas jūras Irbes šaurumu (Sūŗ meŗ) un Irbes upi. Caur to varēja veidot sakarus ar iekšemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā.

Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt - Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 20. gadsimta 30. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upe bija pilna dzīvības. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies. Palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Irbe». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 16. aprīlī.
  2. Copes lapa

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]