Pāriet uz saturu

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ministru Kabinets)
Ministru kabineta logotips
Latvija
Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvija — politika un valdība
Satversme
Valdība
Saeima
Vēlēšanas
Politiskās partijas
Citi raksti
Latvijas portāls

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums.[1] Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts prezidents.

Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi Saeima uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

Sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem:

Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Siliņas Ministru kabinets
Amats Ministrs Laika posms Partija
Ministru prezidente Evika Siliņa 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Ārlietu ministre Baiba Braže 2024. gada 19. aprīlis — pašlaik Bez partijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Kultūras ministre Agnese Logina 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Labklājības ministrs Uldis Augulis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Veselības ministrs Hosams Abu Meri 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Zemkopības ministrs Armands Krauze 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ministru kabineta iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ministru prezidents
Pašreizējie ministru
amati
Likvidētie
/Pārveidotie
amati

Apgādības ministrs (1918—1921)
Apsardzības ministrs (1918—1924)
Arhitektūras un celtniecības ministrs (1990—1993)
Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs (1995—1999)
Ārējās tirdzniecības ministrs (1991—1993)
Ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs (1993—1994)
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs (1993—1995)
Bērnu un ģimenes lietu ministrs (2004—2008)
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs (2008—2009)
Budžeta valsts ministrs (1993—1994)
Cilvēktiesību valsts ministrs (1993—1995)
Darba ministrs (1920—1925)
Darba lietu valsts ministrs (1995—1997)
Darba valsts ministrs (1993—1994)
Ekonomisko reformu ministrs (1991—1993)
Enerģētikas ministrs (1990—1991)
Enerģētikas valsts ministrs (1993—1995)
Investīciju un kredītpolitikas valsts ministrs (1995—1996)
Izglītības ministrs (1918—1940)
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs (1993—1994)
Izglītības valsts ministrs (1995—1996)
Īpašo uzdevumu ministrs (1993—1994)
Īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās (2002—2004)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās (2006—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004—2009)
Īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās ministrs (2002—2003)
Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2002—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām (1998—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1998—2000)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās (2002—2003)
Jūras lietu ministrs (1991—1993)
Kara ministrs (1924—1940)
Kooperācijas valsts ministrs (1995—1997)
Kultūras valsts ministrs (1993—1994)
Lauksaimniecības ministrs (1990—1993)
Materiālo resursu ministrs (1990—1991)
Meža ministrs (1990—1993)
Mežu valsts ministrs (1993—1999)
Pašvaldību valsts ministrs (1995)
Pašvaldību lietu valsts ministrs (1996—1998)
Privatizācijas valsts ministrs (1995—1998)
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2003—2011)
Rūpniecības ministrs (1990—1991)
Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs (1995—1996)
Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs (1995)
Rūpniecības un enerģētikas ministrs (1991—1993)
Sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940)
Sakaru ministrs (1990—1991)
Satiksmes un darbu ministrs (1918—1920)
Sociālās nodrošināšanas ministrs (1990—1991)
Sociālo lietu valsts ministrs (1994—1995)
Tautas labklājības ministrs (1925—1940)
Tautas izglītības ministrs (1990—1993)
Tirdzniecības ministrs (1990—1991)
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1919—1940)
Valdības lietu ministrs (1990—1991)
Valsts ieņēmumu valsts ministrs (1993—1999)
Valsts īpašuma valsts ministrs (1993—1995)
Valsts ministrs (1991—1997)
Valsts ministrs ārējo resursu jautājumos (1994—1995)
Valsts reformu ministrs (1993—1995)
Veselības aizsardzības ministrs (1990—1991)
Veselības aizsardzības valsts ministrs (1994—1995)
Veselības valsts ministrs (1993—1994; 1995—1998; 1999)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1993—2003; 2011—2024)
Vides aizsardzības valsts ministrs (1993—1994)
Vides ministrs (2003—2011)
Vides valsts ministrs (1994—1999)
Zivsaimniecības uzdevumu ministrs (1990—1991)
Zvejniecības valsts ministrs (1995—1997)

1918—1940
1990—pašlaik
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Republikas_Ministru_kabinets&oldid=4044263"