Irina Prūse

Vikipēdijas lapa
Irina Prūse
Ирина Прусс
Irina Prūse 1970. gados
Irina Prūse 1970. gados
Personīgā informācija
Dzimusi 1943. gada 31. janvārī (81 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Atirau, Kazahijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Vecāki Voldemārs Prūss, Marija Škļara

Irina Prūse (krievu: Ирина Прусс; dzimusi 1943. gada 31. janvārī) ir vācbaltiešu, latviešu un ebreju izcelsmes krievu žurnāliste, redaktore, zinātnes popularizētāja un pedagoģe. Krievijas žurnālistu savienības biedre.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1943. gada 31. janvārī Atirau pilsētā vēsturnieku Voldemāra Prūša un Marijas Škļaras ģimenē. Voldemārs Prūss bija vācbaltiešu un latviešu pedagoga Jēkaba Mora mazdēls, viņa senči Latvijā bija dzīvojuši daudzās paaudzēs. Prūšu ģimene tika izsūtīta uz Kazahijas PSR Staļina laikā.

1950. gados Prūšu ģimene dzīvoja Kurgānā, kur Voldemārs pasniedza vēsturi universitātē.[1] Tur Irina pabeidza skolu. Pēc tam neveiksmīgi centusies iestāties Maskavas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātē. Viņas pirmais pieteikums tika noraidīts viņas mātes ebreju izcelsmes dēļ. Dažus gadus strādājusi par rajona laikraksta korespondenti Kurgānas apgabalā. Pēc tam viņai beidzot izdevās iestāties universitātē un pārcelties uz Maskavu. Pēc universitātes beigšanas 1966. gadā sāka rakstīt laikrakstam "MK".[2]

No 1973. līdz 2019. gadam bija populārzinātniskā žurnāla "Zināšanas — spēks" redakcijas biedre, autore un zinātniskā redaktore.[3] Viņa rakstīja rakstus par socioloģiju, antropoloģiju un vēsturi, publicēja intervijas ar pazīstamiem pētniekiem. Pēc reorganizācijas 2004. gadā žurnāls kļuva par autonomu nekomerciālu organizāciju, un Prūse bija viņa līdzīpašniece.

1990. un 2000. gados Prūse pasniedza krievu valodu kā svešvalodu Maskavas Valsts universitātē un Veslijas universitātē ASV. Tagad māca krievu valodu kā privātskolotāja.[4]

Padomju laikā Prūse bija disidente, atteicās iestāties Komunistiskajā partijā. Savos rakstos un "Eho Moskvi" raidījumos bieži kritizē Vladimira Putina režīmu.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Buratino pēdējā uzvara: Pirmsskolas vecuma bērnu morālās sirdsapziņas veidošana. Maskava: Zināšanas, 1983 (krievu).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]