Teodors Prūsis
Teodors Prūsis (1888—1938) bija latviešu strēlnieks un komunistiskā genocīda upuris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1888. gadā Vitebskā Ādolfa Prūša un Annas Priedes ģimenē. Tēvs bija mazlietuviešu izcelsmes dzelzceļnieks. Māte bija latviete no Mārupes, bocmaņa Kārļa Viļa Priedes meita.[1]
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījās Ziemassvētku kaujās un tika ievainots 1917. gada janvārī. Tā paša gada novembrī apprecējās ar sievieti vārdā Helēna un pārcēlās uz Maskavu. Tur viņš strādāja par grāmatvedi sporta inventāra rūpnīcā.[2]
NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gada 12. februārī apcietināja, 23. martā apsūdzēja "kontrrevolucionāras latviešu nacionālistiskas spiegu grupas" organizēšanā un kopā ar daudziem citiem latviešiem 7. aprīlī nošāva un apraka Butovas poligonā.[3]
Radinieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teodora vecākais brālis Jānis Ādams Voldemārs Prūsis bija kara ārsts. Krievijas pilsoņu kara laikā dienējis Baltajā armijā, pēc komunistu uzvaras emigrēja uz Igauniju. Viņa dēls Voldemārs Prūsis bija vēsturnieks un Atirau universitātes vēstures nodaļas dibinātājs. Žurnāliste Irina Prūse ir Voldemāra Prūša meita un Jāņa Ādama Voldemāra Prūša mazmeita.[1]
Vēl viens brālis, Vilis Prūsis, bija latviešu sociālistu revolucionāru grupas biedrs 1905. gada revolūcijas laikā. 1937. gadā izsūtīts uz Kazahstānu, kur miris.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Dors Šabaševics. «II. Ādolfs Prūsis un Anna Priede». Prūšu dzimtas vēsture (krievu), 2024.
- ↑ «Prūsis, Teodors Ādolfa dēls». Pirmais pasaules karš. Informācijas portāls (krievu).
- ↑ «Teodors Prūsis». Timenote.