Irpiņa (upe)
| Irpiņa | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Korčmišče, Žitomiras apgabals, Ukraina 50°06′58″N 29°11′08″E / 50.11611°N 29.18556°E |
| Ieteka | Dņepra 50°44′40″N 30°22′05″E / 50.74444°N 30.36806°EKoordinātas: 50°44′40″N 30°22′05″E / 50.74444°N 30.36806°E |
| Caurteces valstis |  Ukraina
|
| Garums | 162 km |
| Iztekas augstums | 196 m |
| Ietekas augstums | 97 m |
| Kritums | 99 m |
| Baseina platība | 3340 km² |
 Irpiņa Vikikrātuvē
| |
Irpiņa (ukraiņu: Ірпінь) ir upe Ukrainā, Dņepras labā krasta pieteka. Upes garums ir 162 km un tās baseina platība ir 3340 km². Galvenais ūdens avots — kūstošie pavasara sniegi, gultne pārsvarā regulēta.[1] Uz upes ir divas nelielas ūdenskrātuves. Irpiņas pilsēta ir vienīgā pie upes, vel pie tās ir divi pilsētciemati — Komina un Hostomeļa. Upe sākas Žitomiras un beidzas Kijivas apgabalā. Irpeņas ūdens vidējā mineralizācija ir: pavasara palos — 295 mg/dm³; vasaras-rudens mazūdens — 450 mg/dm³; ziemas mazūdens — 459 mg/dm³.[2] Līdz gultnes regulēšanai upē mituši sami un nēģi.[3]
Sākotnējā Irpiņas un Dņepras sateka atrodas zem Kijivas ūdenskrātuves līmeņa, ko 1960. gadu vidū izveidoja Kijivas hidroelektrostacijas aizsprosts. Otrs aizsprosts uz dienvidiem no Kozaroviču ciema tika uzcelts, lai novērstu ūdenskrātuves applūšanu no Irpiņas upes baseina daļas. Irpiņa sasniedz dambi 6,5—7 metrus zem rezervuāra līmeņa, un elektriskie sūkņi to ieceļ ūdenskrātuvē.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zemes ap Irpiņu bija Kijevas Krievzemes centrā, un hronikās upe tiek pieminēta saistībā ar vairākiem nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, 1321. gada kauju pie Irpiņas upes, pēc kuras kontroli pār Kijevas Krievzemi pārņēma Lietuvas lielkņazs Ģedimins.
Laikā, kas sekoja Krievijas-Polijas karam (1654—1667) un līdz pirmajai Polijas-Lietuvas Sadraudzības sadalīšanai (1772), Krievijas un Polijas-Lietuvas Sadraudzības robeža gāja gar Irpeņas upi, kas atstāja tās labajā krastā vairākas drupas — nelielus, kvadrātveida māla nocietinājumus, kas ir 17.-18.gadsimta krievu priekšposteņu paliekas.
Upe arī bija aizsargbarjera abām pusēm Otrā pasaules kara laikā.
Pirms padomju laika aizsprostu izveides Irpiņas baseins bija bioloģiski daudzveidīgs mitrājs. 1947.—1951. gadā tika izbūvēta drenāžas un apūdeņošanas sistēma, kas ļāva pārveidot purvaino upes palieni par galveno Kijivas apgādātāju ar kartupeļiem un dārzeņiem.[1]
2022. gadā pirmajās divās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ukrainas bruņotie spēki iznīcināja trīs apakšējos tiltus pār upi uz ziemeļrietumiem no Kijivas, lai kavētu Krievijas virzību uz pilsētu. Tilti atradās Demidivas ciematā (netālu no Kijivas ūdenskrātuves) un divi pie Irpiņas pilsētas.[4] Ukrainas karaspēks arī atvēra Kozaroviču aizsprostu iebrukuma otrajā dienā, lai appludinātu Irpiņas baseinu, tostarp mājas Demidivā. Plūdi faktiski radīja seklu ezeru, kas neļāva krievu transportlīdzekļiem virzīties tam pāri. Krievu apšaudes vēlāk sabojāja dambi, kas apgrūtināja ukraiņiem šīs teritorijas nosusināšanu pēc krievu atkāpšanās.[5]
Ekologi no savas puses iebilduši, ka dambjus nevajadzētu atjaunot un mitrājs ir jāaizsargā un jāatjauno.[5]
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
-
-
Nivkas ieteka Irpiņā -
Irpiņa pie Tomašivkas -
Iedzīvotāju evakuācija pāri Irpiņai 2022. gadā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Ирпень (река в УССР)». bse.sci-lib.com. Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ Горев Л. Н., Пелешенко В. И., Хильчевский В. К. Гидрохимия Украины (укр.). — К.: Вища школа, 1995. — 307 с. — ISBN 5-11-004522-4.
- ↑ https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%98%D1%80%D0%BF%D0%B5%D0%BD%D1%8C
- ↑ «3 bridges blown up to deter the passage for enemy's forces».
- ↑ 5,0 5,1 Vincent Mundy. «Ukraine’s ‘hero river’ helped save Kyiv. But what now for its newly restored wetlands?». The Guardian (en-GB), 2022-05-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irpiņa.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
|