Pāriet uz saturu

Islāms Kazahstānā

Vikipēdijas lapa

Islāms Kazahstānā ir pēc izplatības lielākā reliģija Kazahstānā, aptuveni 72% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi.[1] Etniskie kazahi pārsvarā ir sunnītu musulmaņi.[2] Ir arī neliels skaits šiītu.[3] Ģeogrāfiski Kazahstāna ir vistālāk uz ziemeļiem esošā valsts pasaulē ar musulmaņu vairākumu[4] un lielākā islāma valsts teritorijas platības ziņā. Kazahi veido vairāk nekā pusi no kopējā iedzīvotāju skaita, un citas musulmaņu izcelsmes etniskās grupas ir uzbeki, uiguri un tatāri.[5] Islāms pirmo reizi reģiona dienvidu robežās ieradās 8. gadsimtā ar arābiem. Saskaņā ar konstitūciju Kazahstānas Republika ir pasludināta kā demokrātiska, sekulāra, tiesiska un sociāla valsts, kuras augstākās vērtības ir cilvēks, viņa dzīvība, tiesības un brīvības.

Lai gan kazahi identificējas ar savu musulmaņu mantojumu, reliģiskās prakses parasti ir ļoti mērenas, un reliģiozitātes izpausmes, piemēram, lakata nēsāšana vai ikdienas mošeju apmeklēšana, ir reti sastopamas.[6]

Tomēr novērotāji ir novērojuši arī reliģiozitātes pieaugumu un vispārēju islāma atdzimšanu (tāpat kā reģionā kopumā). Kazahu, kas sevi identificē kā musulmaņus, skaita pieaugums ir no 79% 2007. gadā līdz 93% 2012. gadā.[7] Jaunieši arī biežāk apmeklē mošejas, savukārt viņu skaits "šķiet, ka ar katru gadu pieaug."[8] 2019. gadā valstī bija 2500 mošeju, kuru skaits "25 gadu laikā pieauga 37 reizes."[9]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islāms tika ievests Kazahstānas reģionā 8. gadsimtā, kad arābi ieradās Centrālāzijā. Islāms sākotnēji nostiprinājās Turkestānas dienvidu daļā un pēc pakāpeniski izplatījās uz ziemeļiem.[10] Islāms arī iesakņojās, pateicoties dedzīgai pakļaušanai Samanīdu impērijas laikā, īpaši reģiona dienvidu apgabalos,[11] kur ievērojams skaits pamatiedzīvotāju pievērsās islāmam. Turklāt 14. gadsimta beigās Zelta Orda izplatīja islāmu tatāru un citu Centrālāzijas cilšu vidū. 18. gadsimtā Krievijas ietekme uz šo reģionu strauji pieauga. Ķeizarienes Katrīnas vadībā krievi sākotnēji demonstrēja vēlmi ļaut islāmam uzplaukt, jo musulmaņu garīdznieki tika uzaicināti uz reģionu, lai sludinātu kazahiem, kurus krievi uzskatīja par "mežoņiem", kuri nezina morāli un ētiku.[12][13]

Krievijas politika pakāpeniski mainījās uz islāma vājināšanu.[14] Šādi mēģinājumi ietvēra pirmsislāma vēsturisko personu slavināšanas metodes un mazvērtības sajūtas uzspiešanu, sūtot kazahus uz augsti elitārām Krievijas militārajām iestādēm.[14] Atbildot uz to, kazahu garīdznieki mēģināja radīt reliģisku degsmi, atbalstot panturkismu, lai gan daudzi tika vajāti.[15] Padomju laikos musulmaņu institūcijas pastāvēja tikai tajos apgabalos, kur ikdienas musulmaņu prakses dēļ kazahi ievērojami pārsniedza nemusulmaņu un cittautiešu skaitu.[16] Mēģinot pielāgot kazahus komunistiskai ideoloģijai, galvenie sociālo pārmaiņu mērķi bija dzimumu attiecības un citi kazahu kultūras aspekti.[13]

Pēdējā laikā kazahi pakāpeniski pūlējās, lai atjaunotu islāma reliģiskās institūcijas pēc Padomju Savienības sabrukuma. Lai gan kazahi nav izteikti fundamentālisti, viņi turpina identificēties ar savu islāma ticību.[17] Tie, kas apgalvo, ka ir cēlušies no sākotnējiem 8. gadsimta musulmaņu karotājiem un misionāriem, savās kopienās izjūt ievērojamu cieņu.[18] Arī Kazahstānas politiķi ir uzsvēruši nepieciešamību atbalstīt islāma izplatību. Piemēram, bijušais Kazahstānas ārlietu ministrs Marats Tažins uzsvēra, ka Kazahstāna piešķir nozīmi "pozitīvā islāma potenciāla izmantošanai, tās vēstures, kultūras un mantojuma apgūšanai."[19]

Padomju varas iestādes mēģināja veicināt kontrolētu islāma formu Centrālāzijas un Kazahstānas musulmaņu garīgās pārvaldes ietvaros kā Centrālāzijas sabiedrību vienojošu spēku, vienlaikus aizliedzot patiesu reliģijas brīvību. Kopš neatkarības atgūšanas reliģiskā aktivitāte ir ievērojami palielinājusies. Mošeju un reliģisko skolu celtniecība paātrinājās 1990. gados ar Turcijas, Ēģiptes un galvenokārt Saūda Arābijas finansiālu palīdzību.[20] 1991. gadā Kazahstānā darbojās 170 mošejas, no kurām vairāk nekā puse tika uzcelta no jauna. Tolaik Kazahstānā darbojās aptuveni 230 musulmaņu kopienas. Kopš tā laika līdz 2013. gadam mošeju skaits ir pieaudzis līdz 2320.[21] 2012. gadā Kazahstānas prezidents galvaspilsētā atklāja jaunu mošeju, kura kļuva par lielākos musulmaņu mošeju visā Centrālāzijā.[22]

Islāms un valsts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mošeja Semejā.

Ņemot vērā tuvās Irānas un Afganistānas islāmistu valdības, 1993. gada konstitūcijas autori īpaši aizliedza reliģiskās politiskās partijas. 1995. gada konstitūcija aizliedz organizācijas, kas cenšas veicināt rasu, politiskas vai reliģiskas nesaskaņas, un nosaka stingru valdības kontroli pār ārvalstu reliģiskajām organizācijām. Tāpat kā tās priekštecis, 1995. gada konstitūcija nosaka, ka Kazahstāna ir sekulāra valsts, tātad Kazahstāna ir vienīgā Centrālāzijas valsts, kuras konstitūcija islāmam īpašu statusu nepiešķir. Tomēr tajā pašā gadā Kazahstāna pievienojās Islāma sadarbības organizācijai. Šāda nostāja balstījās gan uz Nazarbajeva valdības ārpolitiku, gan uz iekšzemes apsvērumiem. Apzinoties Tuvo Austrumu musulmaņu valstu investīciju potenciālu, Nazarbajevs apmeklēja Irānu, Turciju un Saūda Arābiju, tajā pašā laikā viņš deva priekšroku Kazahstānai kā tiltam starp musulmaņu austrumiem un kristīgajiem Rietumiem. Piemēram, prezidenta pirmais brauciens uz musulmaņu svēto pilsētu Meku, kas notika 1994. gadā, bija daļa no maršruta, kas ietvēra arī pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Vatikānā.[23]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Religious Composition by Country, 2010-2050». Pew Research Center's Religion & Public Life Project (en-US). 2015-04-02. Skatīts: 2020-10-29.
  2. ↑ «United States Diplomatic Mission to Kazakhstan - Home». web.archive.org. 2008-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-06-15. Skatīts: 2023-05-07.
  3. ↑ «KAZAKHSTAN: Ahmadi Muslim mosque closed, Protestants fined 100 times minimum monthly wage». Forum 18. Skatīts: 2014. gada 7. jūnijs.
  4. ↑ Muslim-majority Tatarstan lies further north of Kazakhstan, but is a non-sovereign federal subject republic of Russia.
  5. ↑ Kazakhstan — International Religious Freedom Report 2009 U.S. Department of State. Retrieved on 2009-09-07.
  6. ↑ «Section 1. Article 1. THE CONSTITUTION OF THE REPUBLIC OF KAZAKHSTAN». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 7. maijā.
  7. ↑ Junisbai, B., Junisbai, A., & Zhussupov, B. (2017). “Two Countries, Five Years: Islam in Kazakhstan and Kyrgyzstan through the Lens of Public Opinion Surveys”, Central Asian Affairs, 4:1, p. 10.
  8. ↑ Achilov, D. (2012). “Islamic Education in Central Asia: Evidence from Kazakhstan”. Asia Policy, 14, pp. 85-86.
  9. ↑ Bilal A. Malik (2019). “Islam in Post-Soviet Kazakhstan: Experiencing Public Revival of Islam through Institutionalisation”, Asian Journal of Middle Eastern and Islamic Studies, 13:3, pp. 7-8.
  10. ↑ Atabaki, Touraj. Central Asia and the Caucasus: transnationalism and diaspora, pg. 24
  11. ↑ Ibn Athir, volume 8, pg. 396
  12. ↑ Khodarkovsky, Michael. Russia's Steppe Frontier: The Making of a Colonial Empire, 1500-1800, pg. 39.
  13. ↑ 13,0 13,1 Ember, Carol R. and Melvin Ember. Encyclopedia of Sex and Gender: Men and Women in the World's Cultures, pg. 572
  14. ↑ 14,0 14,1 Hunter, Shireen. "Islam in Russia: The Politics of Identity and Security", pg. 14
  15. ↑ Farah, Caesar E. Islam: Beliefs and Observances, pg. 304
  16. ↑ Farah, Caesar E. Islam: Beliefs and Observances, pg. 340
  17. ↑ Page, Kogan. Asia and Pacific Review 2003/04, pg. 99
  18. ↑ Atabaki, Touraj. Central Asia and the Caucasus: transnationalism and diaspora.
  19. ↑ «inform.kz | 154837». web.archive.org. 2007-10-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-20. Skatīts: 2023-05-07.
  20. ↑ «From the article "Kazakhstan, Islam in" in Oxford Islamic Studies Online». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 7. maijā.
  21. ↑ «Kazakhstan leads in number of mosques in Central Asia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-25. Skatīts: 2018-01-02.
  22. ↑ «Kazakhs Open Huge New Mosque». RadioFreeEurope/RadioLiberty. Skatīts: 2018-01-02.
  23. ↑ Country Study — Kazakhstan Library of Congress

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Islāms_Kazahstānā&oldid=4112981"