Izkārnīšanās

Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts

Kaijas defekācija lidojuma laikā

Defekācija tupus pozā

Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs. Zarnu saturs tiek izvadīts ar saskaņotu muskuļu saraušanos (saukta arī par peristaltiku), kas norisinās resnās zarnas sieniņās, zarnu saturs tiek aizvadīts līdz taisnajai zarnai.

Taisnā zarna reflektoriski iztukšojas 1—2 reizes diennaktī, bet citu simptomu iedarbībā iztukšošanās var būt arī biežāka (caureja) vai retāka (aizcietējums). Taisnajai zarnai pildoties, tajā palielinās spiediens (līdz 2,7 kPa jeb 20 mm Hg). Spiediens un zarnu satura mehāniskā iedarbība uz gļotādu kairina zarnas sienas receptorus. Impulsi no tiem nonāk muguras smadzeņu krustu segmentos, kur atrodas defekācijas centrs. Centra raidītie impulsi izraisa anālās atveres slēdzējmuskuļu pakāpenisku atslābšanu un pastiprinātu taisnās zarnas muskulatūras saraušanos. Saraujas arī starpenes muskuļi un vēderprese. Pieaug spiediens vēdera dobumā; tā orgāni spiež uz zarnām un veicina defekāciju — taisnās zarnas iztukšošanos. Muguras smadzeņu defekācijas centrs pakļauts galvas smadzeņu garozas centriem, tāpēc izveidojas defekācijas nosacījuma reflekss. Cilvēkam tas rodas otrajā mūža gadā un saglabājas visu mūžu. Defekācija ir relatīvi pakļauta cilvēka gribai. Ja bojāti muguras smadzeņu krustu segmenti (iekaisums, trauma, audzējs), tad defekācija zaudē savu reflektorisko raksturu un kļūst no cilvēka gribas neatkarīga. Šāda defekācija var notikt arī spēcīgā emocionālā uzbudinājumā, piemēram, bailēs.

Fizioloģiskie parametri

Defekācija pieaugušam, veselam cilvēkam tiek raksturota ar sekojošiem fizioloģiskiem parametriem:

• rektālās jutības slieksnis (minimālais fekāliju daudzums, kas nepieciešams, lai rastos piepildītas zarnas sajūta) ap 25 ml;
• minimālais daudzums iekšējā anālās atveres sfinktera atslābināšanai (tilpums, no kura rodas pirmās defekācijas vajadzības pazīmes) 10-20 ml;
• pastāvīgais defekācijas vajadzības slieksnis (tilpums, kas nepieciešams pastāvīgai defekācijas vajadzībai) ap 220 ml;
• maksimālais panesamais tilpums 110-280 ml.

Šie parametri mērāmi ar anorektālās manometrijas metodi un novirzes no normas ir diagnostikas pazīmes.

Defekācijas un pārējā laikā pieaugušam cilvēkam diennaktī no zarnām tiek izvadīti 0,1 — 0,5 litri gāzes. Flatulences gadījumā izdalīto gāzu daudzums var sasniegt trīs un vairāk litrus. Gāzu sastāvs veseliem cilvēkiem ir sekojošs: slāpeklis N₂ — 24-90 %, ogļskābā gāze СО₂ — 4,3-29 %, skābeklis О₂ — 0,1-23 %, ūdeņradis Н₂ — 0,6-47 %, metāns CH₄ — 0-26 %, kā arī neliels daudzums sērūdeņraža H₂S, amonjaka NH₃, merkaptāna.