Jānis Ķepītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Ķepītis
Jānis Ķepītis
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 2. janvārī
Trikātas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1989. gada 9. augustā (81 gads)
Rīga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Latvijas konservatorija

Jānis Ķepītis (1908—1989) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas pedagogs. Latvijas konservatorijas profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gada 2. janvārī Trikātas pagasta "Jaunā krogā" skolotāja un veikalnieka Mārča (Mārtiņa) Ķepīša un viņa sievas Emmas, dzimušas Viduces, ģimenē kā jaunākais dēls. Kad Jānim bija četri gadi, ģimene pārcēlās uz Valmieru, kur viņa tēvs strādāja par grāmatvedi un māte par šuvēju. Mācījās Valmieras Pakalniņa pagastskolā, tad Valmieras ģimnāzijā un līdztekus Valmieras mūzikas skolā apguva klavierspēli. Pēc skolas beigšanas 1926. gadā bija Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas ērģelnieks.

Studēja Latvijas konservatorijā, beidza Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi (1931), Paula Šūberta klavieru klasi (1932) un Jāņa Mediņa diriģēšanas klasi (1934). Papildinājās klavierspēlē Parīzē pie R. Kazadezī un Vīsbādenē pie V. Gizekinga. 1933. gadā apprecējās ar Salliju Bērziņu, viņu ģimenē piedzima bērni Ināra (1936) un Andris Jānis (1940).

Strādāja par koncertmeistaru Latvijas Radio (1934–1952), Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 18. jūnijā Trikātas baznīcā salaulājās ar dziedātāju Elvīru Volšteini (1912–1990). Viņu ģimenē piedzima dēli Andulis (1945), Egils (1948–2001), Uldis (1953).

Pēc kara beigām Jānis Ķepītis bija Latvijas Valsts konservatorijas profesors Kameransambļa klasē (1945–1984), vasarās saimniekoja mantotajās "Vecķepīšu" mājās.[1]

Miris 1989. gada 9. augustā, apglabāts Baltezera kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzrakstījis 6 simfonijas, 2 operas un 2 baletus, 3 vijoļkoncertus, 7 kamermūzikas trio skaņdarbus, kantātes, skaņdarbus pūšamajiem un stīgu instrumentiem, dziesmas bērniem, tautasdziesmu apdares, 5 latviešu tautasdejas simfoniskā orķestra pavadījumā.[2]

Simfonijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmā simfonija Si bemol mažorā (1955)
  • Otrā simfonija La mažorā (1963)
  • Trešā simfonija kamerorķestrim (1971)
  • Ceturtā (četru gadalaiku) simfonija (1972)
  • Piektā simfonija (Lielā Tēvijas kara stāsti, 1975)
  • Sestā simfonija (1977)

Operas un balets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • opera "Minhauzena precības" (pēc Mārtiņa Zīverta lugas sižeta, 1945), pirmizrāde Liepājas operā 1960. gadā,
  • balets "Vasaras nakts" (1960)
  • balets "Turaidas Roze" (Gunāra Priedes librets pēc Raiņa lugas "Mīla stiprāka par nāvi" sižeta, 1966)
  • opera "Indulis un Ārija" (1969).

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • L. Fūrmane. "Darba bite. Ķepītis" (2010)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Simtgadnieks Ķepītis Orests Silabriedis. Mūzikas Saule, 2008, 1. nr.
  2. Jānis Ķepītis no trikatasvesture.beverina.lv