Jānis Bickis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Bickis
Jānis Bickis
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 5. maijā
Valgalciema „Beķeros”, Vandzenes pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
(tagad Rojas novads, Karogs: Latvija Latvija)[1]
Miris 1933. gada 18. decembrī (56 gadi)
Cēsis, Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Agronomija, fitopatoloģija, botānika
Darba vietas Priekuļu lauksaimniecības skola, Baltijas bio-entemoloģijas stacija, Latvijas Universitāte
Alma mater Rīgas Politehniskais institūts
Sasniegumi, atklājumi Latvijas augu notecējs (5 izdevumi), Baltijas Bio-entemoloģojas stacijas dibinātājs, Priekuļu lauksaimniecības skolas 1. direktors

Jānis Bickis (arī Bickijs, Bicky) (1877 - 1933) bija latviešu agronoms un fitopatologs. Pedagogs. Baltijas Bioentomoloģijas stacijas dibinātājs. Sastādījis pirmo augu noteicēju latviešu valodā - J. Bickis "Latvijas augu noteicējs" (5 izdevumi).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Bickis dzimis 1877. gada 5. maijā Talsu apriņķī Vandzenē “Beķeru” mājās. Pēc Rīgas Pilsētas reālskolas beigšanas, J.Bickis no 1899. - 1910. gadam studē Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā. Profesora F. Būholca vadībā studiju laikā viņš veica pētījumus par Baltijas neīstās miltrasas sēnēm. Pēc institūta beigšanas, kad 1910. gadā tika nodibināta Priekuļu lauksaimniecības vidusskola, divus gadus viņš bija skolas direktors, bet līdz pat mūža beigām - tās skolotājs, tai pat laikā strādājot arī citās vietās.

1912. gadā J. Bickis papildinājās Kijevā entomoloģijas stacijā un 1913. gadā Priekuļos nodibināja Baltijas Bio - entomoloģisko staciju, no kuras vēlāk Rīgā izveidojās Latvijas Augu aizsardzības institūts. J.Bickis bija stacijas vadītājs līdz 1922. gadam. 1919. gadā viņu ievēlēja par docentu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes fitopatoloģijas un entomoloģijas katedrā, kurā strādāja līdz 1926. gadam. Viņš lasīja lekcijas par tēmām - augu slimības, entomoloģija, ievads bioloģijā[2]. 1923. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte ievēlēja J.Bicki par lektoru ievadam bioloģijā.

J.Bickis mirst Cēsīs 1933. gada 18. decembrī nepilnu 56 gadu vecumā. Apglabāts Priekuļu kapos.

1987. gadā Uguņciema dabas draugi Bīļu lauku vidū augošu dižozolu veltījuši Jānim Bickim[3],[4].

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdams pēc savas izglītības agronoms - fitopatologs, J. Bickis sarakstījis un publicējis vairākus praktiska rakstura darbus:

  • Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum L.), Cēsis, 1913.
  • Pārskats par augu slimībām un kaitēkļiem 1912. gadā. Baltijas Lauksaimnieks, Nr. 5, 1913.
  • Bio-entomoloģiskas piezīmes. Baltijas Lauksaimnieks, Nr. 17, 1914.
  • Labību un citu stiebraugu melnplaukas. Cēsis, 1915.
  • Augu slimības un kaitēkļi. Baltijas Lauksaimnieks, Nr.4, 1918.
  • Kartupeļu slimības un kaitēkļi. Rīga, 1918.

Viņš sarakstījis arī daudzus rakstus par augu kaitēkļiem un slimībām un to apkarošanu žurnālos u.c. periodiskos izdevumos.

1919. gadā Cēsīs publicēts darbs “Dabas zinātniski tēlojumi”, kurā apkopoti agrāk periodikā izkaisītie raksti par dabas aizsardzības nozīmi.

Latvijas botānikas vēsturē un floras izpētē J. Bickis sev nodrošinājis goda vietu, izdodot pirmo “Latvijas augu noteicēju”. 1. tā izdevums iznāca Cēsīs 1920. gadā divās daļās. Tam sekoja 2. un 3. izdevumi 1923, 1926. gadā. Pēc J. Bicka nāves 1935. gadā tiki izdots 4. izdevums, kuru bija pārstrādājuši A. Zāmelis, P. Galenieks, K. Starcs un A. Ķerus. Priekšvārdu sarakstījis N. Malta. 1946. gadā iznāca 5. Bicka "Latvijas augu noteicējs", kuru atbilstoši jaunākajai zinātniskajai nomenklatūrai bija pārstrādājis A. Rasiņš[5].

Ārējie avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enciklopēdija "Latvijas daba", 6.sēj. Rīga, 1998.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agronoms Jānis Bickis
  2. Latvijas Universitāte 20 gados, 1. sēj. Rīga, 1939
  3. E. Laime Padomju Karogs (09.06.1987)
  4. http://www.vietas.lv/objekts/jana_bicka_bieka_ozols/
  5. botany.lv