Atis Sausnītis
| Atis Sausnītis | |
|---|---|
| LR Ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 6. aprīlis | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Guntars Krasts |
| Priekštecis | Guntars Krasts |
| Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1955. gada 17. martā |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | DP "Saimnieks" (1995—1998) |
| Augstskola | RPI |
Atis Sausnītis (dzimis 1955. gada 17. martā Smiltenē) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis 6. Saeimas deputāts un ekonomikas ministrs. Pārstāvēja Demokrātisko partiju "Saimieks".
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1955. gadā Smiltenē. Mācījās Smiltenes vidusskolā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē, kur 1979. gadā ieguva siltumenerģētisko procesu automatizācijas specialitāti. Bijis Komjaunatnē.
No 1979. līdz 1984. gadam strādāja par inženieri Valmieras rajona sabiedriskajās organizācijās, 1984. gadā viņu ievēlēja par Valmieras rajona Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāju, 1986. gadā par Latvijas Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieku.
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā A. Sausnītis darbojās kooperatīvu veidošanā, bija Latvijas Kopdarbības centrālās savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, papildināja zināšanas Zviedrijā (1993, 1994) un Anglijā (1995).
1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās viņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. No 1997. gada 7. augusta līdz 1998. gada 6. aprīlim A. Sausnītis bija Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs Guntara Krasta valdībā.[1] 1998. gada aprīlī demisionēja no ministra amata pēc Ministru prezidenta Guntara Krasta pieprasījuma. Šajā pašā gadā izstājas no DP "Saimnieks". 1999. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieku, bet 2009. gadā bija Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces ārštata padomnieku. 2010. gadā A. Sausnītis bija kustības "Par Labu Latviju!" dibinātāju skaitā, vēlāk ievēlēts tāda paša nosaukuma politiskās apvienības valdē.
1999. gadā Sausnīti ievēlēja par CS "Turība" padomes priekšsēdētāju, 2000. gadā viņš kļuva par "Baltijas Lāses" un "Mini Pasāžas" valdes priekšsēdētāju. Bijis Rīgas piena kombināta līdzīpašnieks. A. Sausnītis ticis iekļauts Latvijas miljonāru sarakstos.[2] Kopš 2015. gada sadarbojās ar RTU Attīstības fondu.[3]
Darbojies arī kā sporta funkcionārs, bijis Latvijas Volejbola federācijas prezidents no 2004. līdz 2008. gadam un no 2013. līdz 2019. gadam.[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Par uzticības izteikšanu Ministru kabineta sastāvam "Latvijas Vēstnesis" 12.08.1997
- ↑ «Latvijas miljonāru publicitātes Top 100». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2025-07-27.
- ↑ RTU Attīstības fonds
- ↑ «Volejbola federācija paliek bez prezidenta». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-27.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Guntars Krasts |
Latvijas Ekonomikas ministrs 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 6. aprīlis |
Pēctecis: Anatolijs Gorbunovs |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||