Jānis Dzenītis

Jānis Dzenītis
	Latvijas PSR tieslietu ministrs
	Amatā; 1970 — 1980
Priekštecis	Emīlija Veinberga
Pēctecis	Vladimirs Laiviņš
	PSRS ģenerālā prokurora vietnieks
	Amatā; 1989 — 1991 (p.i. līdz 1992)
Pēctecis	amats likvidēts
Dzimšanas dati	1929. gada 30. augustā; Gatartas pagasts, Cēsu apriņķis, Latvija
Miršanas dati	2001. gada 30. novembrī (72 gadu vecumā); Maskava, Krievija
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Jānis Dzenītis (dzimis 1929. gada 30. augustā, miris 2001. gada 30. novembrī) bija padomju valsts darbinieks, prokurors 1. klases valsts justīcijas padomnieka pakāpē.

Dzīvesgājums

Pēc LVU pabeigšanas 1955. gadā sāka strādāt LPSR prokuratūrā, bija rajona prokurora palīgs, pēc tam sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs un LPSR prokurora vietnieks. 1967. gadā ievēlēts par PSRS Augstākās tiesas locekli. No 1970. līdz 1980. gadam bija LPSR tieslietu ministrs, kopš 1980. gada bija republikas prokurors, no 1989. līdz 1991. gadam — PSRS ģenerālprokurora vietnieks, kādu laiku arī PSRS galvenais kara prokurors^[1].

PSKP biedrs kopš 1960. gada. No 1971. līdz 1976. gadam bija LKP Revīzijas komisijas loceklis. No 1971. gada LPSR Augstākās Padomes 8. un 9. sasaukumu deputāts. Kopš 1976. gada LKP CK loceklis.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārcēlās uz dzīvi Krievijā, no 1992. līdz 1995. gadam strādāja Maskavas prokuratūrā par vecāko prokuroru. 1995. gadā pensionējās un rakstīja memuārus.^[2]

Miris 2001. gada 30. novembrī Maskavā.

Atsauces

↑ «Dzenītis Jānis». Nekropole.info.
↑ «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 31. maijā.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Dzenītis Jānis». Nekropole.info.

[2] «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 31. maijā.

[1]

[2]