Gatartas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gatartas pagasts
(līdz 1949. gadam)
Gatartas pagasts 1940. gadā
Gatartas pagasts 1940. gadā
Apriņķis: Cēsu apriņķis
Centrs: Gatarta
Platība: 80 km2
Iedzīvotāji (1935): 1218[1]
Blīvums: 15.2 iedz./km2
Likvidēts: 1949. gadā

Gatartas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos. Robežojās ar Rankas, Jaunpiebalgas, Drustu un Raunas pagastiem. Pagasta valde atradās Gatartā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1935. gadā pagasta platība bija 80 km² un tajā bija 1218 iedzīvotāji.[2] 1945. gada 8. oktobrī pagastā izveidoja Gārņu un Gatartas ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Gaujienas rajonā. Mūsdienās Gatartas pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta Raunas novada Drustu pagastā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Slavēns (1874—1919), latviešu virsnieks, pulkvedis (1917). Sarkanās armijas Dienvidu frontes pavēlnieks (1918), Padomju Latvijas armijas virspavēlnieks (1919).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.