Jānis Gailītis (korpusa komandieris)

Jānis Gailītis (korpusa komandieris) Ян Гайлит Personīgā informācija Dzimis 1894. gada 25. maijā Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1938. gada 1. augustā (44 gadi) Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe korpusa komandieris Dienesta laiks 1915—1917 1918—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra kājnieki Komandēja Sibīrijas kara apgabals Urālu kara apgabals Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis Izglītība Sarkanās armijas Kara akadēmija

Jānis Gailītis (krievu: Ян Петрович Гайлит;1894—1938) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, korpusa komandieris (1935).

Dzīvesgājums

Piedzima 1894. gadā Valmieras apriņķa zemnieku ģimenē. Pabeidza četrgadīgo skolu un mērnieku kursus Valmierā, strādāja par mērnieku. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas Impērijas armijā, ieskaitīts 243. rezerves kājnieku pulkā. Nosūtīts uz Čistopoļas praporščiku skolu, kuru pabeidza 1916. gada septembrī. Kā jaunākais virsnieks dienēja 10. Malorosijas grenadieru pulkā. 1917. gada novembrī, pēc Oktobra revolūcijas, kļuva par Dienvidrietumu frontes Īpašās armijas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētāju. Dienestu Impērijas armijā beidza podporučika pakāpē.

Sarkanajā armijā kopš 1918. gada. No 1918. gada marta komandēja 1. latviešu kaujas vienību Maskavā. Marta beigās ar savu vienību ieradās Penzā, kur iecelts par Penzas karaspēka grupas štāba priekšnieku, pēc tam par komandieri. Augustā iecelts par 5. armijas (Austrumu fronte) komandiera palīgu. Ievainots, Kapeļa vienībai uzbrūkot Svijažskas stacijai. Izveseļojies izveidoja Simbirskā atsevišķu strēlnieku bataljonu, ar kuru ieradās 5. armijā. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada janvārim bija 26. strēlnieku divīzijas 2. brigādes štāba priekšnieks, pēc tam — divīzijas 1. brigādes komandieris, vadīja brigādi Čeļabinskas operācijā. No 1919. gada marta līdz 1921. gada oktobrim bija divīzijas komandieris. 1921. gada augustā—oktobrī komandēja karaspēka grupu, kas tika izveidota barona Ungerna spēku sakaušanai Altajā. 1920. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.

Pēc Pilsoņu kara pabeidza Sarkanās armijas Kara akadēmijas Augstākos akadēmiskos kursus (1922), līdz 1923. gada septembrim bija 10. strēlnieku korpusa komandieris. No 1923. gada septembra bija Rietumsibīrijas kara apgabala komandiera palīgs, no 1926. gada novembra — 19. Piejūras korpusa, no 1928. gada janvāra — Ziemeļkaukāza komandiera palīgs, no 1930. gada janvāra — Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, no 1930. gada oktobra — Kara akadēmijas īpašās grupas klausītājs. 1932. gada februārī iecelts par Maskavas kara apgabala komandieri, martā — par Minskas nocietinātā rajona komendantu. Sibīrijas kara apgabala komandiera palīgs no 1933. gada janvāra, komandieris no decembra. No 1937. gada maija — Urālu kara apgabala komandieris.

Bija PSRS CIK, aizsardzības Tautas komisāra Kara padomes loceklis.

Arestēts 1937. gada 15. augustā. 1938. gada 1. augustā Augstākās tiesas Kara kolēģija "par spiegošanu un dalību militārā sazvērestībā" piesprieda Gailītim nāvessodu, kas izpildīts tajā pašā dienā. 1956. gadā Kara kolēģija Gailīti reabilitēja.

Ģimene

Sieva Kleopatra Gailīte (dz. 1896), žurnāliste, arestēta 1937. gada augustā, 1938. gada decembrī viņai piespriesti 5 gadi darba labošanas nometnēs, kur arī nomirusi. Dēls Georgijs (dz. 1922) un meita Valentīna (dz. 1926), pēc vecāku represēšanas nokļuvuši bērnu namā.