Jānis Krodznieks (dzimis 1851 . gada 10. aprīlī , miris 1924 . gada 1. oktobrī ), īstajā vārdā Jānis Krīgers , bija latviešu vēsturnieks . Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks[ 1] historiogrāfijas pamatlicējs. Darbojies jaunlatviešu kustībā.[ 2]
Drēbnieka dēls.[ 1] Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.[ 3] Rēvelē (1879—1885, 1918) un Maskavā (1885—1918).[ 2]
1919. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1924. gadam vadījis Valsts vēsturisko arhīvu . 1920. gadā sācis docēt Latvijas Universitātē , no 1924. gada — Latvijas Universitātes goda doktors . 1922. gadā dibinājis Latviešu senatnes pētītāju biedrību, arī vadījis to.[ 2]
Ap 60 zinātnisku darbu autors.[ 2] Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem .[ 1] [ 4]
↑ 1,0 1,1 1,2 «Krodznieks (Krīgers) Jānis» . historia.lv. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2016. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī .↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija ISBN 9984-9482-3-4 .↑ Latviešu konversācijas vārdnīca X sējums . Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 466.—18 469. sleja.↑ «Krodznieks, Jānis» . Valmieras integrētā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī .
