Jānis Luters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Luters
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 5. februārī
Saukas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1938. gada 18. janvārī (54 gadi)
Netālu no Levašovas, Ļeņingradas apgabals, PSRS
Tautība latvietis

Jānis Luters (dzimis 1883. gada 5. februārī, miris 1938. gada 18. janvārī), segvārds Bobis, bija latviešu sociāldemokrāts, profesionāls revolucionārs. Boļševiku partijas uzdevumā veica banku aplaupīšanu un ieroču iegādi ārzemēs, vēlāk Kominternes darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1883. gada 5. februārī Saukas pagastā. Mācījās Valmieras skolotāju seminārā (1900), izslēgts par pretvalstisku darbību. 1904. gadā vadīja Liepājas LSDSP organizāciju.

1905. gada revolūcijas laikā viņu apcietināja par nelegālas tipogrāfijas uzturēšanu un ievietoja Rīgas Policijas pārvaldē, no kuras viņu kaujinieki atbrīvoja 1906. gada janvārī. Pēc atbrīvošanas viņš saņēma uzdevumu 1906. gada februārī aplaupīt Krievijas Valsts bankas filiāli Helsinkos.

Pēc tam organizēja ieroču iegādi Vācijā un no 1907. gada darbojās boļševiku partijas pagrīdes organizācijās Pēterburgā un Maskavā. Pēc Oktobra revolūcijas strādāja padomju ārējās tirdzniecības organizācijās, bija Kominternes Latvijas sekcijas pārstāvis. Uzrakstīja memuārus "Mana profesija — revolucionārs".[1]

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gadā apcietināts un apsūdzēts par "vadošo līdzdalību Ļeņingradas latviešu nacionālistiskajā centrā", pēc pratināšanām 1938. gada 18. janvārī nošauts Ļevašovas masu kapos.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rakstu krājums "Jānis Luters-Bobis: lappuses no revolucionāra pagrīdnieka dzīves" (Sast. A. Luters). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960. - 323 lappuses

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]